09.) - tas acīmredzot ticis darīts, lai panāktu raksta tematikai atbilstošu efektu. Profesionāls žurnāla fotogrāfs vai mākslinieks parasti retušu veic daudz piesardzīgāk, jo viņa uzdevums ir vienkāršāks - sagatavot attēlu atbilstoši noteiktiem drukas kvalitātes kritērijiem. Par pārējo - neceriet, ka grima mākslinieks radīs no jūsu sejas to, kā tur nav, un fotogrāfs padarīs nefotogēnisku cilvēku par tādu, kuru kamera mīl. Turklāt ne cilvēks, ne datorprogramma nepiešķirs acīm to īpašo izteiksmi, kas ļauj redaktoriem secināt: šī bilde uzrunā, šī ir tā, kuru publicēsim! Reizēm visā fotosesijā tikai viens kadrs izrādās piemērots vākam.
Nesauciet par fikciju
Ja atverot kvalitatīvi nodrukātu žurnālu, nevarat saskatīt, ir vai nav modelei pumpas, kuperoza āda vai vārnu kājas, šī sieviete, jūsuprāt, kļūst mazāk reāla? Vai jūs uztrauc, ka aktrises, kas filmējas seriālos un mākslas filmās, neiet uzņemšanas laukumā kā no gultas izkāpušas, bet tiek grimētas? Ka gaismotāji izvēlas pareizo apgaismojumu, bet operatori - izdevīgākos rakursus? Vai arī jūs principiāli uzskatāt šo kino par fikciju un atzīstat tikai dokumentālās filmas?
Kāds portretēšanā ļoti pieredzējis fotomākslinieks man reiz sacīja, ka profesionālā kamera ir kā ierocis. Cilvēks, kas ar to rīkojas, atkarībā no savām prasmēm un arī attieksmes var jūs vizuāli pilnībā iznīcināt (arī 20 gadu vecumā). Bet var arī atklāt visu skaistāko, ko daba devusi.
Ja nelasāt, klusējiet!
Latvijas sabiedrībā valdošajam stereotipiem par 40 gadiem kā sievietes pilnvērtīgās dzīves beigām nav liela sakara ar pieaugušo sieviešu žurnālu vākiem. Jaunības kultam un arī eidžismam ir daudz dziļāki un nopietnāk analizējami cēloņi. Ja žurnālu principiāla nelasīšana ļauj justies īpaši inteliģentai, tā, protams, ir respektējama izvēle. Bet tad varbūt nevajadzētu spriest par to, ko nepārzina. Sevis apzināšanās un personības izaugsme šodien ir gandrīz visu sieviešu dzīves stila žurnālu veidotāju uzmanības centrā. Jā, šajos žurnālos ir arī skaistumkopšanas sadaļas. Bet tās neaicina līdzināties modelēm vai doties ieņemt rindu pie plastikas ķirurga. Tikai atgādina, ka ir jārūpējas par sevi, savu veselību un dvēseles stāvokli. Izvēlēties vai neizvēlēties radikālākas metodes ir katras dziļi privāta darīšana. Un es par to teiktu līdzīgi kā par vairākām citām lietām - varbūt domāsim labāk katra par savu izskatu, nevis kaimiņienes, draudzenes vai kolēģes plakstiem un krūtīm. Vispār jau tas ir pašapziņas jautājums - sievietes, kuras ir mierā ar sevi, neuztraucas, redzot citas labi izskatāmies. Tieši otrādi - gūst no tā iedvesmu.
Ko nu es vairs
Piedodiet, bet man šķiet, ka ir liekulīgi aicināt citas sievietes «novecot ar cieņu». Pirmkārt, jau tāpēc, ka arī tā ir dziļi intīma lieta. Un, otrkārt, tas izklausās pēc uzaicinājuma tām citām novecot iespējami ātrāk. Gribas valkāt maisveida kostīmiņus latvju zemes krāsā, kultivēt lieko apmatojumu visur, kur tas aug, un katru teikumu pabeigt ar vārdiem: ko tad nu es vairs? Tad tā arī dariet! Tomēr citām ir tiesības domāt atšķirīgi. Manuprāt, rūpes par seju, ķermeni un apģērbu sevi un citus cienošai sievietei ir dabiskas jebkurā vecumā. Būt koptai - tas ir vienkārši pieklājīgi.