Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Stihijās visvairāk cieš nabadzīgo valstu iemītnieki

Pasaules nabadzīgāko valstu iedzīvotāji bijuši lielākie cietēji dabas katastrofās, kas notikušas pēdējo divdesmit gadu laikā, noskaidrojies Apvienoto Nāciju Organizācijas šonedēļ publicētajā pētījumā. Laikā no 1996. līdz 2015. gadam visvairāk upuru prasījušas zemestrīces, tomēr pārliecinošs vairākums šajā periodā reģistrēto stihiju bijušas saistītas ar laikapstākļiem un klimatu. ANO un Pasaules Banka norādījušas, ka nabadzības izskaušana un investīcijas infrastruktūrā var samazināt dabas katastrofā bojāgājušo skaitu.

7000 dabas katastrofu

ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja un Dabas katastrofu epidemioloģijas izpētes centra pētījumā Nabadzība un nāve. Mirstība dabas katastrofās. 1996-2015 apgalvots, ka aplūkotajā laika posmā pasaulē reģistrēti vairāk nekā 7000 stihiju, kurās dzīvību zaudējuši 1,35 miljoni cilvēku. 56% no nāves gadījumiem izraisījušas zemestrīces un to radīti cunami, bet pārējos - viesuļvētras, plūdi, ekstrēmas gaisa temperatūras, sausums, dubļu un zemes nogruvumi un mežu ugunsgrēki.

Tajā pašā laikā ģeofiziskās katastrofas - zemestrīces, cunami un vulkānu izvirdumi - notikušas daudz retāk par stihijām, kuras izraisījuši ekstrēmi laikapstākļi. 15 no 20 gadiem visvairāk cilvēku dzīvību prasīja tieši šāda tipa stihijas. Pēdējo divdesmit gadu laikā reģistrētas 6392 ar laikapstākļiem un klimatu saistītas dabas katastrofas, kas ir divreiz vairāk nekā laikā no 1976. līdz 1995. gadam.

2015. gadā, kas bija karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, karstuma viļņi pasaulē nogalināja gandrīz tikpat daudz cilvēku, cik Nepālas zemestrīce (gandrīz deviņi tūkstoši). Pērn visā pasaulē reģistrēti 32 ilgstoša sausuma periodi, kas bija divreiz vairāk nekā vidējais skaits gadā desmitgadē no 2006. līdz 2015. gadam. Pētījuma autori arī norāda, ka šajā laikā dabas katastrofas bijušas biežākas un nāvējošākas, salīdzinot ar iepriekšējiem desmit gadiem.

No 1,35 miljoniem stihijās mirušo 90% nonāvēti valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Neviena bagātā valsts nav iekļuvusi starp desmit valstīm, kurās pēdējos divdesmit gados dabas katastrofas nogalinājušas visvairāk cilvēku.

Dabas katastrofu epidemioloģijas izpētes centra apkopotie dati liecina, ka no 1991. līdz 2010. gadam stihijas nabadzīgajās valstīs radījušas 846 miljardu dolāru (767 miljardi eiro) lielus zaudējumus. Šajā pašā periodā dabas katastrofu riska novēršanai pasaulē tikuši iztērēti tikai 13,6 miljardi dolāru (12,3 miljardi eiro).

Apsūdzība nevienlīdzībai

Aizejošais ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns faktu, ka lielākais vairākums dabas katastrofu upuru nāk no nabadzīgajām valstīm, nodēvējis par «visneapšaubāmāko apsūdzību nevienlīdzībai», raksta Reuters.

«Valstis ar augstiem ienākumiem dabas katastrofās cieš lielus ekonomiskos zaudējumus, bet ļaudis valstīs ar zemiem ienākumiem maksā ar savu dzīvību,» skarbi norādīja ANO vadītājs un brīdināja, ka «simtiem miljonu pasaules iedzīvotāju» apdraud ūdens līmeņa celšanās jūrās un okeānos, zemestrīces un ekstrēmi laikapstākļi. «Viņi dzīvo apdraudētās vietās - nestabilu kalnu nogāžu pakājē vai vētrām pakļautās piekrastēs. Tieši tāpēc galējas nabadzības izskaušana ir būtiska, lai samazinātu dabas katastrofu risku.»

Pasaules Banka šonedēļ brīdinājusi, ka globālās klimata izmaiņas un dabas katastrofas var atstāt postošas sekas uz pilsētu iedzīvotājiem attīstības valstīs. Strauji augošās pilsētas, kas pārsvarā atrodas valstīs ar zemiem ienākumiem, neesot gatavas pieaugošajiem dabas katastrofu draudiem, kuru dēļ pasaulē nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits līdz 2030. gadam varot pieaugt par 77 miljoniem.

Lai novērstu šādu scenāriju, institūcija mudina ieguldīt līdzekļus infrastruktūrā, kas palīdzētu aizsargāt cilvēkus pret stihijām. Tas izmaksātu dārgi - vismaz triljonu dolāru (91 miljards eiro). Taču investīciju neveikšana ik gadu pilsētām var radīt kopumā 314 miljardu dolāru (284 miljardi eiro) lielus zaudējumus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?