Lo-fi stilīguma kults
Šogad festivāls notika tikai divas dienas, piektdien un sestdien (16.-17.IX). Pirmās dienas norises bija sadalītas uz divām skatuvēm, otrajā dienā visa darbība notika tikai uz lielās skatuves ēkas 4. stāvā, bet iepriekšējās dienas mazā skatuve 3. stāvā bija pārtapusi par eksperimentālā kino telpu. No pirmās dienas stilīgo izpildītāju plejādes ievērojamākā būtu Londonā dzīvojošā igauniete lo-fi princese Maria Minerva, kurai pārsteidzošā kārtā izdevies izsisties līdz izdošanai ultrastilīgajā Losandželosas izdevniecībā Not Not Fun, kas principā izdod tikai amerikāņus. Minerva gan vairāk ir saistoša kā parādība, nevis kā dzīvais piedzīvojums, jo performancēs viņa izturas visai tizli, neveikli goroties un diletantiski apejoties ar datoru, - viņas seksapīlais izskats to nespēj kompensēt. Taču nostalģiskās sintezatora skaņas, primitīvie ritmi un valšķīgi gaisīgā vokalizēšana ir tieši tas, kas nepieciešams aktuālās skaņas apetītes apmierināšanai.
Marinādes burkā zem miega zālēm
Turpinot lo-fi stilīguma kultu, nākamie ievērojamākie izpildītāji būtu lietpratēju izdevniecību De Stijl un Hippos In Tanks izdotais Londonas duets Hype Williams, kas gan pasākuma bukletā apveltīts ar visu laiku literāri neprofesionālāko aprakstu festivāla vēsturē, proti, ka šī grupa liks «justies, it kā jūs peldat marinādes burkā zem miega zālēm, bet apkārt spīd psihedēliskas gaismas». Lai ko arī nozīmētu šīs privātās asociācijas, skaidrs, ka Hype Williams skanējums ir izteikti netīrs, dulni abstrakts un nedaudz piedauzīgs. Taču dzīvajā duets bija pārlieku agresīvs, turklāt smagi pārdozēja stroboskopu lietojumu. Vēl vieni modīgie pirmās dienas viesi, kuri dzīvajā izpildījās krasi agresīvāk nekā ierakstos (taču šajā gadījumā tas bija ieguvums), bija izdevniecības Hyperdub spīdekļi - Londonas trio King Midas Sound, kas ir dubstep haizivs Kevina Mārtina (pazīstama kā The Bug - Skaņu meža viesis 2008. gadā) jaunākais projekts kopā ar Trinidādā dzimušo dzejnieku Rodžeru Robinsonu un japāņu vokālisti Kiki Hitomi. Šī neapšaubāmi bija festivāla kulminācija ar bliezošiem basiem un apdullinošām gaismām: pūlis ritmā ekstātiski līgojās.
Otrās dienas viesi nebija tik ļoti stilīgi, vairāk leģendāri. Taču tik un tā šis vakars bija atšķaidītāks - gan apmeklētāju skaita, gan arī satura ziņā. Respektīvi, lielākā daļa uzstāšanos bija vienveidīga. Piemēram, supergrupa Angel, lai arī demonstrēja masīvas čella un elektronikas skaņas, tomēr bija ļoti ordināra un pašmērķīga. Norvēģis Ēriks Skodvins savā burvīgajā skatuves vārdā Svarte Greiner (tulkojumā - tumšas lietas) pilnībā sagrāva cieņu pret viņu kā pret autoru, kas bija radusies, pateicoties viņa lieliskajiem, dūmakaini atmosfēriskajiem dark ambient ierakstiem. Uz skatuves viņš prasti strinkšķināja ģitāru, spēlējoties ar delay efektu. Arī vakara visvairāk gaidītais mākslinieks Kevin Drumm sagādāja vilšanos. Viņš nenodemonstrēja neko no savām harsh noise, nedz arī dzidrā ambient spējām. Bija tikai izteikti fiziski, taču ieturēti frekvenču slāņi, kas turklāt tika attīstīti dramaturģiski, bet haltūriski aprauti. Arī zviedru eksperimentālās elektronikas elites formācija The Skull Defekts, būdama nepilnā sastāvā, stādīja priekšā vienkārši noise drone plūsmu. Tas būtu bijis perfekts vakara atsvaidzinājums, ja vien The Skull Defekts būtu uzstājusies savu pēdējo gadu tendences - hipnotiskā roka grupas - veidolā. Galvenais šī vakara prieks bija sen gaidītais vācu trio Kammerflimmer Kollektief - relaksējošs downtempo džezs, kurā izmantota elektronika, ģitāra, kontrabass, akordeons un balss. Tika nospēlēts arī trio labākā albuma Jinx titulgabals. Svarīgākais notikums - Skaņu meža kā ierakstu izdevniecības pirmais solis, izdodot pirmās divas vietējo mākslinieku - ekstrēmās datormūzikas gardēža Mārtiņa Roķa un satanic freenoisegrind dueta Streets of Sex - audiokasetes, katru 50 eksemplāros. Asprātīga bija Streets of Sex prezentācija teatrāla priekšnesuma veidā - atskaņošanā tika izmantota 70. gadu Sharp magnetola, skanēja komentāri, auditorijai priekā smejoties un gavilējot.
Skaņu mežs kārtējo reizi bija sarīkojis Baltijā nepiedienīgi augstvērtīgu pasaules līmeņa mākslinieciskās mūzikas pasākumu. Šogad beidzot arī ar īpašām aprocēm, kuras stilīgi nēsāt vēl kādu mēnesi pēc pasākuma beigām, sekojot vasaras festivālu apmeklētāju piemēram.