To, ka šādi koncerti lielajā Ķīpsalas hallē vispār notiek, nedrīkst novērtēt par zemu. Cilvēki ir jau pieraduši te nākt ar ģimenēm - vienā vakarā aptuveni 2000 klausītāju. Gaumīga izklaide te sadzīvo ar nopietno mūziku, kurā ieklausās arī tie, kuri nemēdz apmeklēt akadēmiskās koncertzāles. Iepriekš še spēlējuši arī simfoniskie orķestri un pat kamerorķestris un uzstājušies vai visi solisti no operas līdz popdziedoņiem. Dažādi bijuši arī koncerta mākslinieciskie pārredzētāji, taču pēdējos gados tas uzticēts komponistei, pūtēju orķestra Rīga direktorei Ilonai Breģei (2004, 2005, 2009-2011).
Darbs ir darījis darītāju - apliecināja koncertuzvedums pēc rakstnieces Mērijas Meipsas-Dodžas stāsta Sudraba slidas motīviem. Tieši šī ideja apspēlēt sirsnīgo stāstu par to, kā piepildās nabadzīgo bērnu Grēteles un Hansa sapņi, ļāva atbilstīgi aktiera Jura Žagara lasītajam sižetam Anniju Putniņu iztēloties kā Grēteli, Martu Kristiānu Kalniņu kā viņas brāli Hansu, tenoru Ingu Pētersonu kā doktoru Bukmani, vokālo grupu Framest kā bagāto bērnu pulciņu; spriganā sabiedrība tika kuplināta vēl ar diviem jauniešu koriem (Sonore un Austrums).
Taupības režīms šoreiz bija nācis par labu, jo paglāba no samākslotas, ambiciozas režijas koncepcijas pinekļiem (pērn režisors Uģis Brikmanis koncertu pārvērta bezcerīgi pesimistiskā filozofēšanā). Ļoti labi, ka režisora vispār nebija! Pilnīgi pietika ar Alberta Kivlenieka kustību režiju un Artūra Arņa scenogrāfiju - funkcionālajiem, baltajiem «sniega kalniem».
Tieši sižeta akcenti ļāva cēloņsakarīgi blakus savietot visdažādāko mūzikas stilu skaņdarbus, atsvabinoties no šabloniskās metodes sākt ar klasiku un pakāpeniski vest uz popmūziku. I. Breģes sastādītā programma dabiski veda no Dž. Staina populārā hita Let it Snow līdz Annijas Putniņas saviļņojoši nodziedātajai Dž. Kačīni lūgšanai Ave Maria, no Dž. Rosīni uvertīras Vilhelms Tells (gan vokālā a capella versijā, gan aranžējumam pūtēju orķestrim) līdz krāšņi kulminējošajam F. Merkurija un Queen hitam We Are The Champions.
Tieši blakus sen nedzirdētajai R. Paula Ziemeļblāzmas romancei, kurā no jauna atklājās Marts Kristiāns Kalniņš, izskanēja Ingus Pētersona balsij kā radītā S. Franka «eņģeļu maize» Panis Angelicus, pēc tās Framest pārsteidza ar jaunu A. Žilinska dziesmiņas Svētki ledus pilī apdari. Un brīdī, kad bērnus uzrunā svētais Nikolass, viņa balss skan... J. S. Baha re minora ērģeļu tokātas varenajā balsī, kas pūtēju orķestra aranžējumā skanēja vēl daudzkrāsaināk un aizraujošāk - telpiski, krāšņi, noslēpumaini. Īsti vietā svētku noskaņai bija profesionālais pūtēju orķestris Rīga ar savu māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Ozoliņu, kurš diriģēja ar tik šarmantu eleganci un vieglumu, it kā virtuozi koordinēt orķestra spēli nemaz nebūtu grūti.