Gaida starta estakādi
Bobsleja un kamaniņu braucējus vieno ilgas pēc starta estakādes Siguldā, ko sola pabeigt 1.septembrī.
Līdz tam galvenā uzmanība veltīta fiziskajiem treniņiem - kross, trenažieri, arī riteņbraukšana. Jūnijā bobslejisti trenējās pilota Jāņa Miņina dzimtās Kuldīgas pusē. Divas nākamās nometnes būs Ventspilī. «Slīpēsim tehniku, stumsim 100 kg smagu vagoneti,» Miņins norādīja, ka klāt nāks specifiskie vingrinājumi. Par finansēm Miņins bija atturīgs: «Viss notiek pēc plāna, taču nevar zināt, kad nauda beigsies.»
Bobsleja federācijas (LBF) valdes loceklis Gunārs Peide atgādināja citu aspektu: «Sportistu treniņiem naudas pietiek līdz oktobrim, taču paralēli jāstrādā ar tehniku, kam naudas nav.» Četrinieku bobs esot pilnībā izjaukts. Miņins gan norādīja: «Darbs pie tehnikas pauzē, bet, ja jūlija vidū sāksim, būs O.K.»
LBF viceprezidents Zintis Ekmanis ir optimistisks par sadarbību ar sponsoriem. Valsts solītajam un atbalstītāju ziedotajam vēl klāt jāatrod aptuveni 100 000 latu.
Taupa vasarā, tērēs ziemā
Kamaniņbraucējiem Ventspils nav pa kabatai. Trīs nometnes bija Murjāņos, nākamās būs Kocēnos. Nav skaidrības par pirmo ledu. «Varbūt trenēsimies Siguldā, taču arī tur jāmaksā,» pauda treneris Pēteris Cīmanis. «Naudas trūkuma dēļ atteicāmies no nometnes augstkalnē. Kamanas vēl netaisām. Bet entuziasmā sezonu izvilksim.»
«Nedēļu trenējamies nometnē, nedēļu - individuāli. Sūdzēties nav par ko, taču visu darām maksimāli lēti,» situāciju raksturoja Turīnas spēļu bronzas ieguvējs Mārtiņš Rubenis.
«Centīsimies ietaupīt vasarā, lai ziemā varam aizbraukt uz visām sacensībām. Katrs izlaists posms nozīmē mazāku praksi,» sacīja braucēja Maija Tīruma. «Maksimāla uzmanība jāveltī fiziskai sagatavotībai. Kamanas vēl drusku var pagaidīt.»
«Lielākās problēmas ir tehnikā,» Kamaniņu federācijas prezidents Atis Strenga samierinājies ar realitāti. «Visticamāk, atteiksimies no metāla apstrādes izmēģinājumiem. Ja gribētu tikai piedalīties, kaut kā iztiktu. Taču mērķis ir finišēt labāko sešniekā visās disciplīnās. Nevar prognozēt, cik liels būs valsts atbalsts.»
Arī skeletonisti ņem visu labāko, ko sniedz Murjāņi un Sigulda. «Par 99 procentiem visu paveiksim,» uzsver Martina un Tomasa tēvs Dainis Dukurs. Ar metālapstrādes speciālistiem raiti ritot darbs ar slidām.
Daudz strādā individuāli
Biatlonisti Ilmārs Bricis, Jānis Bērziņš, Edgars Piksons un Kaspars Dumbris trenējas Cēsīs, Kristaps Lībietis - Alūksnē. «Dzīvojam pa mājām, lai netērētos viesnīcām,» uz ekonomiju norādīja treneris Vitālijs Urbanovičs. «Ignalinā sarunāju paziņas māju - ir šautuve, septiņus kilometrus gara rolleru trase. Otepē ir kvalitatīvāk, taču par dārgu.»
Augustā uz augstkalni Bulgārijā braukšot Bricis un Dumbris, kuram pērnās veselības likstas ļāvušas ietaupīt. Oktobrī uz Austriju dosies tikai Bricis. «Nabadzīgi rēķinot, naudas pietiek līdz decembrim,» teica Urbanovičs
Dāmu izlases treneris Māris Čakars norādīja, ka ekonomijas dēļ pavasara darbs bijis saraustīts: «Tagad robus cenšamies aizšpaktelēt. Palūdzu, lai ielaiž svaru zālē, lai iedod patronas... Pēc tam norēķināmies.» No 29.jūnija līdz 17.jūlijam dāmām Otepē sarunāti koptreniņi ar Krievijas biatlona un slēpošanas izlasēm. «Būs iespēja redzēt ko jaunu,» Čakars nemitīgi meklē progresa iespējas. Vēl galva jālauza, kā algot slēpju smērētāju un testētāju.
Slidas vadzī nekar
Šorttrekists Haralds Silovs, lai neieslīgtu rutīnā, ar velosipēdu veic izdzīvošanas treniņu Kanādas bezceļos - ap 100 km dienā pa kalniem, mežiem, šķērsojot upes. Lietā likti arī personīgie līdzekļi. Atrasts sponsors slidām.
Evita Krievāne trenējas Ventspilī pie Māra Birzuļa. Ja izdosies izpildīt olimpisko kvalifikāciju, būšot arī «neliels» LOV atbalsts.
Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Māris Baldonieks precīzi neatklāja, cik naudas nepieciešams valstsvienības sagatavošanai. Koptreniņi plānoti novembrī, decembrī un februārī. «Lielas cerības saistu ar Rīgas Dinamo. Ja puiši būs labā formā, mums problēmu būs mazāk.»