«Mūsu lielākā baža, kas var apdraudēt kūdras ražošanas nozari nākotnē, ir jaunu platību apgūšana. Ja valstī netiks izstrādāta vienota programma par nākotnē apgūstamajām platībām, netiks pateikts, kur ko varam izstrādāt, ar pašreizējām jaudām esošajiem kūdras uzņēmumiem Latvijā darba pietiks 30-40 gadiem,» saka Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes loceklis Gunārs Cankalis. Lai gan ņemot vērā, ka kūdra ir resurss, kas atjaunojas, un atradnes ir pietiekami plašas, kūdras purvos pietikšot vismaz pāris simtiem gadu uz priekšu - apgalvo nozares pārstāvji.
Ja šīs lietas netiks sakārtotas, problēmas varētu parādīties pat ātrāk, jo, nepaplašinot izstrādājamās platības, gaišais kūdras slānis tiks norakts un paliks tumšā kurināmā kūdra. Taču Latvijā joprojām nav skaidrs, vai mums kūdra ir vajadzīga kā enerģētiskais resurss vai nav - retoriski jautā G. Cankalis.
Lai izstrādātu kūdras nozares darbības ilgtermiņa stratēģiju, kas varētu kļūt par pamatu tālākām sarunām ar valdību par nozares attīstību, kūdras ražotāji, zinātnieki un zemes īpašnieki 12 cilvēku sastāvā nupat nodibinājuši Latvijas Nacionālo kūdras biedrību. Viens no biedrības dibinātājiem, kūdras ražošanas uzņēmuma Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks saka: «Mēs vēlamies, lai skatījums uz šo nozari būtu ilgstošs, lai tiktu noteiktas perspektīvās kūdras atradnes, kurās būtu pieļaujama izstrāde. Mēs tādas esam apzinājuši, taču svarīgi, lai tas tiktu noteikts arī valstiskā līmenī.» Šobrīd purvus Latvijā pārrauga Latvijas Valsts meži, kuri rīko jaunu izstrādājamo platību izsoles, kas notiek nelielās platībās un bez noteiktas sistēmas. Taču kūdrinieki norāda - svarīgi būtu pateikt, ka, piemēram, ražotāji ik gadu var papildus iegūt 5% platības no perspektīvajām teritorijām.