Merts jau trešo nedēļu streiko, tāpat kā vismaz tūkstotis igauņu ārstu. Streiks duras acīs ne tikai viņa darbavietā, bet arī virknē citu streikojošo Igaunijas slimnīcu. Par to atgādina paziņojumi uz nodaļu un kabinetu durvīm. Lai arī valdība piedāvājusi zināmu pretimnākšanu, streika organizatori ir nepiekāpīgi.
Diena viņus satika Tallinas Rietumu centrālajā slimnīcā, kad viņi pievakarē bija sanākuši uz apspriedi par streika tālāko gaitu. Streika organizētāji uzsver: nepiekāpsimies piedāvājumam, jo mūsu jau tā samazinātās prasības ir izpildāmas. Kopš 1. oktobra igauņu mediķu streikā iesaistījušās 11 no 19 Igaunijas slimnīcām, piedalās ārsti un māsas. Streika laikā neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta pilnīgi visiem pacientiem pilnā apjomā. Arī bērnus, grūtnieces, onkoloģijas pacientus un citus smagos slimniekus streiks neietekmē, taču streikojošajās slimnīcas nesniedz ambulatoro palīdzību. Ir apstājušās plānveida vizītes un izmeklējumi, kā arī plānveida operācijas. Streiks tā uzkarsējis mediķu vidi, ka iesaistās arī ārsti, kuri pat nav arodbiedrībā. Tomēr igauņu kareivīgais noskaņojums Latvijas mediķu arodbiedrību nav pamudinājis apsvērt līdzīga streika rīkošanu.
Bremzēt aizplūšanu
Tiesa, ar streika rīkotājiem Tallinā trešdien tikās Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte. «Latvijas medicīnas aprūpes profesionāļiem ir ļoti grūti būt tikpat drosmīgiem kā igauņiem tieši tāpēc, ka faktiski Latvijā tiek nodrošināta gandrīz vienīgi neatliekamā medicīniskā palīdzība, plānveida palīdzība tiek sniegta limitētā apjomā,» skaidro J. Zālīte. Neatliekamo palīdzību mediķi pacientiem nedrīkst liegt. P. Apinis savukārt saka: «Pētām situāciju un pētām igauņu pieredzi.»
Kā Dienai stāsta Igaunijas Medicīnas asociācijas vadītājs, igauņu ārstu arodbiedrības vadītājs Andress Korks, viena no galvenajām streika prasībām ir bremzēt medicīnas darbinieku aizplūšanu uz ārvalstīm. Otra - sakārtot lielās darba slodzes, jo palicējiem nākas aizstāt izceļojušo darbaspēku. Trešā prasība: paaugstināt mediķu atalgojumu. Tiesa, lielāko pielikumu, proti, 23% nākamajā gadā, streikotāji prasa mazāko algu saņēmējiem - aprūpētājiem, savukārt māsām - palielinājumu par 17,5%, ārstiem - par 11%. Patlaban Igaunijā vidējā ārsta mēnešalga - 1300 eiro (pēc nodokļu nomaksas ). Minimālā māsu alga ir 525 eiro (pēc nodokļiem), aprūpētājiem - 303 eiro.
Streika laikā prasības gan ir krietni mazinātas. «Mēs negribam, lai valdība bankrotētu, un mēs uzskatām, ka mums ir pieticīgas prasības, tāpēc tās nemainīsim,» skaidro A. Korks. Turklāt igauņu ārsti norāda - šajā streikā lielāko slodzi, apmēram 85%, iznes tieši ārsti, mazākā mērā - māsas. Māsas streiko tikai tur, kur ārsti nestreiko. Ģimenes ārsti pieņem tikai valsts noteikto normu - trīs pacientus stundā, nevis kā iepriekš - arī piecus sešus. Aprūpētāji nestreiko, jo streika organizētāji lūdza viņus nepievienoties. Streikojot ļoti ciestu viņu jau tā mazās algas. Cik ilgs būs streiks, vēl nav skaidri zināms, taču mēnesim streika budžeta pietiks.
Kā Diena uzzināja Igaunijas Sociālo lietu ministrijā, tā atbalsta konstruktīvu diskusiju ar sociālajiem partneriem. Ministrijas piedāvājums ir lēzenāks algu pieaugums, proti, divu gadu laikā nodrošināt mediķu arodbiedrību streikā izteiktās prasības. Streikotāji piedāvājumam gan nepiekrīt. Ministrija norāda - paralēli analizējot arī efektu, kādu radīs tas, ka neatliekamās palīdzības darbinieku un medicīnas studentu algas maksā no kopējā valsts budžeta, nevis no veselības apdrošināšanas budžeta. Ministrija meklējot dažādus līdzekļus, kā motivēt ārstus palikt un strādāt Igaunijā, daudzi no tiem jau tiek ieviesti praksē, piemēram, no jūnija atbalsta sistēma jauniem ārstiem, kas pēc rezidentūras beigšanas dodas strādāt uz vispārējām un reģionālajām slimnīcām vai praksēm laukos. Viņiem ir iespēja pieteikties starta atbalstam līdz pat 15 000 eiro, norāda ministrija.
Sūdzas par netaisnību
Jauno ārstu pārstāvis Igaunijas Medicīnas asociācijā M. Pellvērs norāda uz vēl vienu problēmu, kuru mediķi cer risināt ar streika palīdzību: Igaunijā jau vairākus gadus augstskolas beidzēji un rezidenti strādā 40 stundu nedēļā, taču viņiem samaksā tikai par 32 stundām. «Ideja it kā ir šāda - mēs ņemam brīvu piektdienu un lasām. Taču nevienu darba devēju tas neinteresē, un tā tas nenotiek. Par to runājam jau gadus desmit, taču nu ir streiks, un tajā piedalās arī rezidenti,» saka M. Pellvērs. Protams, visiem gribētos lielāku algu, taču primāri esot sakārtot darba laika jautājumu. Rezidentiem algu maksā valdība ar universitātes starpniecību - tās apmērs ir starp 720 un 740 eiro (pēc nodokļu nomaksas). M. Pellvērs saka: ja skatāmies, ka Igaunijā vidējā alga ir ap 600 eiro uz rokas, nevarētu teikt, ka mums klātos slikti, taču zinot, kādas stundas, - tā nav tik liela.
Igaunijas dati liecina, ka 2011. gadā 26% augstskolu beidzēju pat nemēģināja sākt rezidentūru Igaunijā, bet gan uzreiz devās strādāt uz citu valsti. Jaunos ārstus visvairāk pievelkot Somija, Zviedrija. «Tur jaunajiem ārstiem maksā vismaz 4000 eiro. Ja domā pilnīgi ekonomiski, nav jēgas strādāt Igaunijā, taču šeit ir ģimene, draugi, tāpēc es palieku,» saka M. Pellvērs. Nodaļā, kurā viņš strādā, šobrīd streiko 85%, pārējie strādā. «Daži no viņiem vienkārši baidās [streikot], dažiem ir bagāts vīrs vai sieva, un viņus atalgojums neuztrauc,» saka M. Pellvērs. Pacientus, kuriem streika laikā ir paredzētas vizītes pie ārstiem, plānveida operācijas vai izmeklējumi, apzvana reģistratūras darbinieki, informējot, ka mediķi streiko.
Dežūrārsti nestreiko
Tallinas Rietumu centrālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļas dežūrārsts Aleksejs Kiseljovs kā neatliekamās palīdzības sniedzējs nepiedalās streikā, taču to sirdī atbalstot. Tāpat kā kolēģi, arī A. Kiseljovs atzīst - atalgojuma politika nav pareiza, tai ir jāmainās. Vairāki viņa paziņas ir Skandināvijas valstīs, un arī viņam izsakot darba piedāvājumus. A. Kiseljovs tad atbildot - pagaidām te nav tik slikti, var vēl pastrādāt. Jautāts, vai cer, ka streiks varētu nest kādu pozitīvu rezultātu mediķiem, Aleksejs saka: «Piedāvājumi jau dzirdēti, taču tie ir nepietiekami, tāpēc arī streiks turpinās.»
Aleksejs saka - uzskatu, ka valdībai ir pietiekami daudz naudas, lai varētu streikotāju prasības apmierināt, taču, tā kā līdzīgas problēmas ir arī skolotājiem, valdība negribot atkāpties no principiālām pozīcijām. Pēdējoreiz algu paaugstināšana A. Kiseljovam bijusi pēc krīzes, taču izdevumi palielinājušies. Arī eiro ieviešana nesusi zināmas izmaiņas: «Nākas vairāk sevi ierobežot, mazāk naudas tērēt.» Viņa sieva arī ir ārste, tāpēc ģimene iztiekot gluži labi. Pašlaik viņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā, taču tas pa kabatu nesitot - pusotru gadu viņa saņem māmiņalgu, kas ir līdzvērtīga iepriekš saņemtajai algai. A. Kiseljovs pieļauj - streiks varētu ilgt vēl kādu mēnesi.