Vai saies gali kopā?
1. Ar muldēšanu visnesaduļķotākā diskusija ir par iespēju jau nākamgad nedaudz samazināt nodokļu slogu. Sasniedzamie mērķi gan atšķirīgi: iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes iespējamās pazemināšanas par vienu procentu uzdevums ir galvenokārt uzņēmējdarbības veicināšana kopumā, savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes līdzvērtīgas samazināšanas mērķis būtu padzīt lejup inflāciju, lai tā atbilstu eirozonas iestāšanās kritērijiem.
Par IIN pazemināšanu, šķiet, domstarpību vismazāk, tikai jāsaprot, ka arī šāda pareiza rīcība vismaz īstermiņā (gads vai pusotra) tūlītēju labumu nedos, toties valsts budžetam radīsies iztrūkums ieņēmumos. Pagaidām piedāvātie 2013. gada budžeta projekta uzmetumi paredz, ka deficītu varētu samazināt bez būtiskiem griezieniem izdevumu daļā, bet, ja ieņēmumus samazinās IIN likmes kritums, bez griezieniem neiztikt.
Un jo vairāk nāksies ķerties pie izdevumu daļas revidēšanas, ja valdība mēģinās vienlaikus pazemināt arī PVN. Turklāt ir šaubas par šāda soļa jēgu. Teorētiski PVN samazināšanai vajadzētu rezultēties zemākās cenās. Eksperti norāda, ka valsts regulēto pakalpojumu, piemēram, komunālo, daļā to tiešām varētu nodrošināt. Bet privātajā sektorā? Cik saistoši privātuzņēmējam būs, piemēram, divu lielāko uzņēmēju organizāciju solījumi? Kurš to kontrolēs? Konkurences padome? Turklāt uzņēmējam, kurš cenu nesamazinās, būs argumenti: pieaugošas izmaksas, turklāt daļa no tiem nebūs «saķīmiķoti». Ja valsts vēlas, lai PVN pazeminājums patiešām atsauktos uz cenu, tad vienlaikus uzņēmējiem ir jāapsola neradīt jaunas izmaksas (piemēram, autoratlīdzības maksājumi par mūziku) un pārskatīt jau spēkā esošās (piemēram, darba drošības prasības un apdrošināšanas pret maksātnespēju kārtība).
Un ja nu PVN pazemināšanas radītā ietekme uz inflāciju tik un tā izrādīsies nepietiekama (inflācijas līmenis «jānodzen», kā prognozē, par 2,5%, savukārt minēto manipulāciju rezultātā efekts ir, teiksim, 1,5%)? Budžets būs zaudējis ieņēmumus, jēga maza. Līdz ar to PVN pazemināšanas ideja (salīdzinot ar IIN) izskatās apšaubāmāka.
Par pensijām atbild valdība, nevis Viņķele
2. Pensionēšanās vecuma paaugstināšanas projekts pagājušajā nedēļā nonāca līdz Saeimas plenārsēdēm, un te nu tēmas «garšīgums» prognozējami noveda līdz tam, ka saprātīgi argumenti «par» un «pret» sajuka vienā putrā ar demagoģiju, turklāt traģikomiski, ka šādu rasolu pamanījās nodrošināt vienai partijai piederīgi deputāti. Piemēram, ZZS frakcijas vadītājs Brigmanis turpināja uzturēt mītu, ka sociālo budžetu ir normāli uzturēt ar piešpricēm no citām nozarēm atņemtiem līdzekļiem (neveidosim apvienoto sabiedrisko mediju, naudu atdosim pensijām...). Jāsaprot, ka šādi domājošie uzskata, ka vienkārši ik gadu jāatrod kāds pārdodams liels valsts īpašums vai ministrija - grēkāzis. Tajā pašā laikā Brigmaņa frakcijas biedrs Augulis pamatoti norādīja, ka līdzekļu trūkums sociālajā budžetā saistīts ne tikai ar demogrāfiju, bet arī ar to, ka pārāk daudzi strādājošie sociālo nodokli maksā no ļoti zemas (oficiāli) algas. Kopumā bijušā satiksmes ministra teiktais norāda uz plašāku problēmu: sociālā budžeta jautājumi tiek pārliecīgi koncentrēti ap Labklājības ministriju. Viņķele ar Barču var strīdēties līdz balss zudumam, tomēr aplokšņu algas, jaunas darbvietas nav gluži šo dāmu atbildībā un kompetencē. Šī varbūt ir reformas piekritēju galvenā vājā vieta - viņiem nav īsti ko atbildēt uz aizrādījumiem, ka darba tirgū vecāka gadagājuma cilvēkiem jau tagad nav viegli un ka pensionēšanās sliekšņa attālināšana - ja tā notiks bez ekonomikas atdzīvošanās un valsts stimuliem darba devējiem - novedīs pie papildu pieplūduma bezdarbnieku rindās. Ir jau jauki, ka, piemēram, uzņēmēju organizācijas pauž atbalstu reformai, tomēr krietni labāk, ja vienlaicīgi tās spētu kaut ko konkrētu paust par nodarbinātības veicināšanu šajā vecuma grupā.
(Vēl piemērs, ka diskutētāji nedzird viens otru. Aizstāvot reformu, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs atgādina, ka saglabājas priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas. Saskaņas centra deputāts Klementjevs aizrāda, ka priekšlaicīgās pensijas apmērs ir pat Latvijas apstākļiem nepiedienīgi mazs. Abi pateica savu sakāmo, turpinājuma nav...) Cerība mirst pēdējā - varbūt tuvākajās nedēļās, kad visi gribētāji pa tribīni būs izdzīvojušies, diskusijas kļūs konstruktīvākas.
Kāds ir mērķis?
3. Protams, daudz gaisa tika tricināts par t. s. informācijas noplūdēm no KNAB. Pirmkārt, jāatzīmē, ka tādas lietas notiek visā pasaulē un pat disciplinētos dienestos - lielā mērā arī tāpēc, ka ir nepiesātināms pieprasījums ceturtās varas rindās (kas pēc tam pati šausminās par notikušo...). Tas, protams, nav attaisnojums KNAB kļūdām, tomēr nav īsti skaidrs, kāds ir visas šīs, atvainojiet, ņemšanās mērķis (tas būtu otrkārt). Labi, padzenam Strīķi, Vilku, tiešuma lēkmē pasakām, ka tāds KNAB vispār nav vajadzīgs. Svētuma zaimošana (dažām aprindām), bet kāpēc gan ne? Tikai tad jāpasaka, kas valstī varētu nodarboties ar amatpersonu korupcijas apkarošanu. Taisām ko jaunu, piešķiram šo funkciju jau kādai no esošajām iestādēm? Ja KNAB kritiķu tekstos nav šīs sadaļas, izteikumiem, ka krāšņi aprakstītajiem nebūšanu gadījumiem nu jau esot sistēmisks raksturs, pietrūkst loģiska noslēguma.
Šonedēļ
4. Kas to būtu domājis - ir nieka 2012. gada pavasaris, un valsts sākusi domāt (Ministru kabineta komitejas sēde 23. aprīlī) par vienotu valsts iestāžu finanšu un grāmatvedības analīzes rīka izveidi, kas ļautu (cik saprotams, beidzot...) izdarīt kvalitatīvus salīdzinājumus un apzināt resursus.
Savukārt Saeimas komisiju darba kārtībā kā saturīgākie jautājumi atzīmējama diskusija par attālināto medicīnas un sociālo aprūpi (Sociālo un darba lietu komisija), Valsts kontroles un VARAM uzklausīšana par to, cik jēdzīgi Latvijā notiek videi nodarītā kaitējuma novērtēšana un kompensāciju piedzīšana (Publisko izdevumu un revīzijas komisija), politiķu izprašņāšanas krustugunīs nonāks valdības piedāvājumi par Latgales attīstību (Valsts pārvaldes komisija), savukārt Sabiedrisko lietu komisijai tiks likts priekšā jaunais apvienotā sabiedriskā medija projekts.
Iespējams, kolorīti komentāri gaidāmi pēc ASV īpašās sūtnes antisemītisma apkarošanas jautājumos vizītes Latvijā...