Oskars Melbārdis
Divas krasi atšķirīgas sacensību dienas. Otrajā jau es izdarīju to, kas man bija jāparāda. Pirms sacensībām rēķināju, ka labāko divpadsmitniekā vajadzētu «aizķerties». Iespējams, arī būtu, ja ne muļķīgas kļūdas pašās svarīgākajās vietās pirmajā sacensību dienā. Prūsis teica, ka būs labi, ja iekļūšu arī piecpadsmitniekā. Viņa plānu laikam būšu izpildījis. Varēju gan būt arī augstāk. Piekrītu Prūsim, ka šī man būs laba skola. Nedomāju gan, ka uz nervu rēķina, lai gan bija neliels «mandriks» pirms sacensībām. Kopumā ar sezonu, protams, esmu apmierināts. Rudenī man nebija pat tādas domas, ka es varētu startēt pasaules čempionātā. Apstākļi mainījās, un man pavērās iespēja startēt. Stūmēja krēslā mani atpakaļ vairs nevarēs iedabūt. Pilota tortē ir iekosts, un gribas to ēst tālāk.
Jānis Skrastiņš
ASV izlases trases treneris
Latvijas komandā viss ir normāli. Domāju, ka pārmaiņas bijušas uz labu. Par Oskaru Melbārdi teikšu, ka viņam treniņos pat pārāk labi veicās. Iespējams, ka vajadzēja apstāties un nopauzēt. Man šķiet, Oskara vaina bija tā, ka viņš no laba risinājuma centās sameklēt vēl labāku. Tā gadās, un tad seko kritiens atpakaļ. Vai Melbārdim otrais gads nevarētu būt pat grūtāks, to rādīs laiks. Katrā ziņā šī sezona parādīja, ka viņam ir labas pilota iemaņas, un tas jau ir daudz. Edgaram Maskalānam ir jāsaprot, ka no aizmugures strauji ir pietuvojies konkurents. Tagad galvenais, lai viņam nesāk rokas trīcēt. Ja spēs saņemties un spers soli uz priekšu, tad viss būs kārtībā. Vai Miņinam būtu jāatgriežas, tas jāprasa viņam pašam.