No sarunām ar šī politiskā spēka deputātiem veidojas iespaids, ka ar to nebūs tik vienkārši, kā varbūt sākumā šķita. Var izrādīties, ka partijas No sirds Latvijai frakciju nebūs ne tik viegli sašķelt, ne arī politiski apspēlēt. Tā var izrādīties organizētāka un vienotāka nekā citi jaunie spēki šajā un iepriekšējās Saeimās. To pieļāva arī vairāki valdības partiju pārstāvji. Valsts pārvaldes pieredzi ir guvusi līdere I. Sudraba, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un arī Ringolds Balodis, kurš vadījis Uzņēmumu reģistru. Ar lielu politisko pieredzi ir Romāns Mežeckis, kas piedalījies Aināra Šlesera dibināto partiju veidošanā un bijis arī Saeimas deputāts. Publiski viņu tikpat kā neredz, bet politiķa loma partijā varētu būt liela. R. Mežeckis atzina tikai savu ieguldījumu kampaņā, taču norobežojās no finansētāju piesaistīšanas, kas arī oktobrī bijuši devīgi. Ar to nodarbojoties citi cilvēki, un viņš nemaz nezinot - kuri.
Līdere atbild rakstiski
No sirds Latvijai frakcija ar septiņiem deputātiem būs vismazākā jaunajā Saeimā pretēji priekšvēlēšanu prognozēm, kas bija cerīgākas. Tikmēr Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) reti kurš paredzēja iekļūšanu parlamentā, izņemot viņus pašus, bet tai būs par vienu deputātu vairāk. Tomēr abas jaunpienācējas paliks opozīcijā. Gan vienu, gan otru ir noskatījušas valdības partijas - Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) aicināja koalīciju paplašināt ar LRA, savukārt ZZS labi saprotas ar I. Sudrabas vadīto partiju, kas bija jūtams jau televīziju rīkotajās premjera kandidātu vēlēšanu debatēs.
Cik atvērta un pretimnākoša komunikācijai ar sabiedrību vadības līmenī ir LRA, tik noslēgta joprojām ir NSL. Tās līdere I. Sudraba izvairās no tiešajām sarunām, atbild tikai rakstiski, un šīs atbildes var arī garlaikot. Partijas vadītāja sola: «Mēs ienesīsim Saeimā jaunas vēsmas, politiku, kas atšķiras no valdošo partiju līdz šim īstenotās reālpolitikas. Mums ir arī lieliska iespēja uzsākt nostiprināt partijas reģionālās struktūras, ievadot gatavošanos nākamajām pašvaldību vēlēšanām.» Nekļūst skaidrs, kā to visu ir iecerēts īstenot. «Mums nebūs īkšķu rādīšana ne uz augšu, ne uz leju, mēs esam pret sarunātiem balsojumiem un koalīcijas padomēm,» skaidroja arī Saeimā no NSL ievēlētā Silvija Šimfa, kura apdara pēdējos darbus Latvijas Pašvaldību savienībā. R. Mežeckis, kurš atstās Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, ir nemierā ar ierobežotajām parlamenta iespējām, jo visu nosakot koalīcija. Partijas mērķis esot panākt, lai Saeima veiktu savas funkcijas.
Viens no tās pirmajiem darbiem būs Satversmes grozījumu rosināšana, lai panāktu, ka Valsts prezidentu ievēl tauta. Tieši šīs idejas dēļ komandai pievienojies R. Balodis, kurš nav partijas biedrs. Atšķirībā no citiem politiķiem R. Balodis apzinās, ka tas nav projekts, ko var īsā laikā sagatavot un pieņemt. Viņš neredz iemesla steigties un saprot, ka nākamās vasaras sākumā prezidentu vēl nevēlēs tauta. R. Balodis uzsver, ka šo grozījumu mērķis ir panākt, lai valstī būtu efektīva valdība, par ko jau Saeimu aicinājis domāt Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pārbaudījumam gatava
Uz jautājumu, vai līdere ir pārliecināta, ka frakcija paliks vienota, jo var būt mēģinājumi sašķelt opozīcijā atstātos jaunos spēkus, I. Sudraba atbild: «Vara un pat varas priekšnojautas ir nopietns pārbaudījums, ko atsevišķi cilvēki pirms vēlēšanām neizturēja. Taču tas partiju tikai saliedēja, un esam vienota komanda.» No I. Sudrabas vadītās partijas pirms vēlēšanām aizgāja vairāki biedri - arī tie, kas jau bija iekļauti kandidātu sarakstā.
Saeimā ir ievēlēti deputāti ar ļoti dažādu iepriekšējo politisko pieredzi. Aivars Meija vairāk nekā pirms desmit gadiem piedalījās Jaunā laika dibināšanā un pat brauca uz Tukumu, lai aicinātu tajā tagadējo Vienotības ģenerālsekretāru Arti Kamparu. Pēc tam A. Meija piedalījās Pilsoniskās savienības veidošanā. S. Šimfa ir bijusi LSDSP, Kristīgajos demokrātos, Tautas kontrolē, bet šo bagāto politisko pieredzi neuzskata par trūkumu, jo visām partijām prioritāte bijusi sociāli atbildīga politika. Arvīds Platpers ir Ķekavas novada deputāts, kurš savu politisko darbību sācis Tēvzemei un brīvībai/LNNK, tad izvēloties sociāldemokrātus un Tautas kontroli. Tā ir laba augsne, lai šķeltnieciski plāni varētu izdoties.
R. Mežeckis ir pārliecināts, ka tas nenotiks - tad drīzāk no citām partijām deputāti pārnākšot pie viņiem. Saeimas Kārtības rullis gan liedz pāriet no vienas frakcijas uz otru, ir tikai iespēja kļūt par neatkarīgo deputātu. Pirms vēlēšanām Vienotības līdere Solvita Āboltiņa nepieļāva iespēju sadarboties ar I. Sudrabas vadīto partiju, saskatot tajā Saskaņas sabiedroto. R. Mežeckis to dēvē par mītu, jo - vai tiešām kāds varot iedomāties, ka G. Kūtris vai A. Platpers varētu sadarboties ar Saskaņu. «Mēs esam Saskaņas konkurenti, jo par mums balsoja kā latvieši, tā nelatvieši,» skaidroja R. Mežeckis, kurš Jūrmalas domē ievēlēts no ZZS. Uz vaicāto par attiecībām ar ZZS, no kuras Saeimā ar mīksto mandātu iekļūs arī Valdis Kalnozols, kuru kampaņā cildināja R. Mežecka atbalstītā Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule, R. Mežeckis atbildēja: «Es pazīstu ne tikai ZZS politiķus, bet arī citu partiju līderus. Taču es negribu tagad visas iekavas atvērt.» Viņaprāt, neesot pamata izdarīt secinājumus tikai tāpēc, ka kāds kādu pazīst.