Viņa norādīja, ka FM gandrīz katrs ceturtais darbinieks katru mēnesi saņem samaksu par nostrādātajām virsstundām. Citās valsts institūcijās VK šādu praksi neesot konstatējusi. Pērn no maija līdz decembrim teju puse FM darbinieku saņēmuši piemaksas par darba kvalitāti. «Piemaksas vien sastāda vairāk mēnesī nekā noteiktā pastāvīgā mēnešalga. Neuzskatu un nekad neuzskatīšu šādu atlīdzību par caurskatāmu, pamatotu, vienotu. Un vēl jo vairāk ministrijā, kura atbild par budžeta sagatavošanu,» ministrijas rīcību kritizē I. Sudraba. FM šādu pieaugumu esot motivējusi ar nepieciešamību atalgojumu pielīdzināt citu ministriju vidējam atlīdzības līmenim. Tomēr VK norāda, ka 2010. gadā FM vidējā atlīdzība bija 1047 lati, savukārt valsts budžeta iestādēs 2010. gada 3. ceturksnī vidējā mēneša darba samaksa bijusi Ls 471. FM norāda, ka atalgojuma sistēma ir caurskatāma un atbilst Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, kā arī MK noteikumiem.
No kopumā veiktajām pērnā gada finanšu pārskatu revīzijām 25 institūcijās septiņās no tām VK sniegusi atzinumus ar iebildēm un divos gadījumos sākts kriminālprocess. Patentu valdē VK konstatēja finanšu līdzekļus ārvalstu komercbankās, un līdz ar to tika sākts kriminālprocess par iepriekšējā direktora Zigrīda Aumeistara dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Otrs kriminālprocess ir par Centrālās zemes komisijas (CZK) vēl 2010. gada pārskatā konstatētajiem pārkāpumiem. I. Sudraba uzsvērusi, ka iestādes iepriekšējais vadītājs arī pērn turpināja izmantot dienesta automašīnu privātajām vajadzībām.
Tāpat VK konstatējusi, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecības štābā nepilnīgi un neprecīzi uzskaitīts inventārs. NBS pērn decembrī veikuši līgumā neparedzētu priekšapmaksu par gaisa telpas patrulēšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības rezultātā, tai nenodrošinot profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plānam atbilstošu ERAF projektu ieviešanas uzraudzību un pārtraucot 18 projektus, valsts budžetam ir nodarīti zaudējumi par vismaz 4,29 miljoniem latu. VK pārmetumus atspēko arī IZM, norādot, ka uzskata projektu apturēšanu par pamatotu un valstiski tālredzīgu rīcību, kā rezultātā zaudējumi tieši novērsti.
VK arī konstatējusi, ka Datu valsts inspekcijas direktore pērn pārsniegusi ar ministriju saskaņoto komandējumu izdevumu summu par tūkstoti latu un pati sev apstiprinājusi šos izdevumus. Kontrole arī informējusi Ģenerālprokuratūru par to, ka Rīgas Stradiņa universitātē ārvalstu studenti daļu studiju maksas maksā kā ziedojumu.