Līderu piecinieku noslēdz Roberts Zīle (NA) ar 9,5% lielu atbalstu, krietnā attālumā aiz sevis atstājot Mārtiņu Bondaru (LRA), kurš saņem vien 2,4% atbalsta.
Līderu piecinieks, salīdzinot ar pagājušajā nedēļā Dienas publicēto sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti aptauju, būtībā paliek nemainīgs. Tur gan A. Lembergs bija apsteidzis N. Ušakovu, saņemot ceturto daļu jeb 25,3% aptaujāto atbalsta.
SKDS aptaujā 76,2% arī atzinuši, ka, visticamāk, vēlēšanās piedalīsies. Par spīti tam, ka premjera amata kandidāta līderos izvirzījies Saskaņas centra (SC) pārstāvis, pati partija popularitātes ziņā ar 15,8% ieņem otro vietu, par 0,2% atpaliekot no Vienotības. Abas partijas ar atrāvienu apsteigušas trešo populārāko partiju - Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), par ko gatavi balsot 10,4% vēlētāju. Ceturtajā vietā Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) ar 9,1%.
Sudraba pārsteidz
Līdzīgi kā Latvijas faktu aptaujā, arī šajā apstiprinās, ka I. Sudrabas vadītā partija No sirds Latvijai (NSL) gūst arvien lielāku popularitāti. Tā ne tikai pārvarējusi piecu procentu barjeru, bet jau ar saviem 8,2% sāk mīt uz pēdām NA. Pārsteidzoši tas ir tāpēc, ka iepriekš veiktās aptaujas par balsošanu 4. oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās liecināja - partijai neizdosies pārvarēt piecu procentu barjeru.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš partijas veiksmi saista ar prasmi uzrunāt vēlētājus. «Ar tiem, kam Sudraba nepatīk, viss ir skaidrs. Tas viss, ko es publiskajā telpā esmu redzējis, vēsu prātu raugoties, rādās diezgan prasmīgi izveidots,» secina A. Kaktiņš. Savukārt politologs Juris Rozenvalds NSL panākumus dēvē par fenomenu. «Šī partija tādas skaidras un konkrētas lietas būtībā nav pieteikusi. Tai ir lielas pretenzijas uz vēlētāju atbalstu, tajā pašā laikā nav skaidrs, kā partija virzīsies un darbosies. Pēc kaut kā konkrēta izklausās ideja par tautas vēlētu prezidentu, tomēr arī šis solījums nav detaļās iztirzāts - kādā veidā, pēc kāda modeļa tas notiks,» komentē J. Rozenvalds, piebilstot - I. Sudrabas veiksmes pamatā ir apstāklis, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti centrēta uz personībām. «Mums - atšķirībā kaut vai no Igaunijas un Lietuvas - ir ļoti liela ticība atsevišķu līderu spējām mainīt politisko kultūru. Tas savā ziņā ir turpinājums tam, ka Latvijas iedzīvotāji katrās vēlēšanās ir gatavi kāpt uz viena un tā paša grābekļa,» vērtē politologs.
Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka partijas veiksme lielā mērā saistīta ar I. Sudrabas profesionālo pagātni. Viņas ziņojumi par nejēdzībām dažādās valsts institūcijās bija sprādzienveidīgi. «Sudraba krāja savu politisko reputāciju. Kaut gan Valsts kontroles izstrādātajiem ziņojumiem nebija nekādu lielu seku, Sudraba sabiedrības acīs bija kā taisnības nesēja, kas nav spējusi sevi realizēt. Vairākums sabiedrības uzskatīja - ja viņa nāktu politikā, aizpildītu visu neaizpildīto laukumu. Tomēr, tikko Sudraba sevi pieteica, tā viņai tūdaļ parādījās problēmas ar naudas ieguvi, sponsoriem, partijas reģistrācijas lietām un daudz ko citu,» atgādina A. Freimanis. Tomēr viņš izceļ, ka kontrolieres amatā iegūtā reputācija stāv pāri visām partijas nedienām, pat faktam, ka no partijas aizgājuši vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki. «Varētu likties, ka šo cilvēku aiziešana no partijas īsi pirms vēlēšanām uz partijas reitingiem atspēlēsies graujoši, tomēr aptaujas liecina, ka Sudrabas reputācijas jauda ir tik spēcīga, ka stāv pāri šim apstāklim. Vēlētāju vilkme joprojām ir ļoti liela,» vērtē sociologs.
NA stabili
Par spīti notikumiem Ukrainā, prognozētais Nacionālās apvienības popularitātes kāpums nav noticis. «NA pozīcijas pagaidām izskatās diezgan stabilas, to apliecina arī citas aptaujas. Nav indikāciju, ka partijai būtu izdevušies kādi vērā ņemami uzrāvieni. Ģeopolitiskais fons loģiski liktu domāt, ka NA popularitātei vajadzētu augt, taču pagaidām tā nav. Līdz vēlēšanām vēl ir laiks, domāju, ka šeit varētu kaut kas pamainīties,» norāda A. Kaktiņš.
«Iepriekš esam veikuši par to fokusgrupu diskusijas. Kad modelējām NA vietu politikā, iztēlojoties, ka tā iegūs dominējošā politiskā spēka lomu, ļoti daudzi vēlētāji, tostarp arī viņu elektorāts, teica, ka viņiem ir bažas, ka situācija varētu destabilizēsies. Viņi norādīja, ka Nacionālās apvienības mērķu kopums sabiedrībai kopumā varētu būt traumējošs. Pat ja viņiem ir atbalsts, reizē ir arī ļoti lielas bailes, ka viņi radīs problēmas,» savu redzējumu skaidro A. Freimanis.
SKDS pētījums rāda, ka teju trešdaļa aptaujāto vēl nezina vai nevēlas atklāt, par ko balsos. A. Kaktiņš uzskata, ka šis skaitlis tik neilgi pirms vēlēšanām ir ļoti liels. Tā kā neizlēmušo vidū lielākā daļa ir krievvalodīgo vēlētāju, pastāv liela varbūtība, ka uz tā rēķina pieaugs SC reitingi. Tie pēdējās aptaujās gan uzrāda lejupslīdošu tendenci. Politologs Ivars Ījabs pieļauj, ka SC popularitātes mazināšanās, iespējams, ir saistīta tieši ar I. Sudrabas partiju un daļa krievvalodīgo elektorāta sāk sliekties par labu NSL.