Piroplazmozes ierosinātājs atrodas ērces siekalās un kopā ar tām nonāk dzīvnieka asinīs. Organisms strauji zaudē eritrocītus. Veidojas mazasinība, liesas un aknu bojājumi un pat dzelte. Slimības pazīmes - ļoti augsta ķermeņa temperatūra (līdz pat 42 grādiem), suns kļūst gurdens un miegains, viņam zūd ēstgriba, pēc pāris dienām urīnā parādās asins piejaukums, var novērot kustības traucējumus. Ja rodas aizdomas, ka suns saslimis ar piroplazmozi, veterinārārsts nosūta dzīvnieku uz laboratoriju veikt asins analīzi, nosakot antivielas. Slimība var noritēt ļoti strauji, tad nereti suns vairs nav glābjams. Ja dzīvniekam ir stipra imūnsistēma, slimība var noritēt hroniskā formā. Pirmā palīdzība - asins pārliešana un pielikšana pie sistēmas, jo dzīvnieks slimības gaitā zaudē daudz šķidruma. Izredzes uz atveseļošanos nosaka tas, cik ātri saimnieki apķeras un aizved suni pie veterinārārsta, kurš atkarībā no asins analīžu rezultātiem sāk lietot specifiskus medikamentus.
Diemžēl vakcīnu pret ļauno ātrgaitas slimību Latvijā vēl nav. Var lūgt veterinārārstam vakcīnu speciāli pasūtīt. Mums pieejamie visefektīvākie profilakses līdzekļi ir skaustā pilināmie pretērču preparāti (tie gan darbojas aptuveni mēnesi, skatieties anotācijā - daži līdzekļi iedarbojas tikai pret blusām) un pretērču kakla siksniņas (pārbaudiet derīguma termiņu). Vēl labāk, ja šos abus līdzekļus lietosiet vienlaikus. Ja ar suni dodaties ceļojumā uz dienvidu zemēm, ieteicams pēc ierašanās galamērķī konsultēties ar vietējo veterinārārstu. Piroplazmoze izplatīta Baltkrievijā, Ukrainā, Dienvideiropā - Adrijas jūras apkaimē -, Francijas, Vācijas un Austrijas dienvidos. Ja sunim paveicies un viņš izslimojis ļauno kaiti, dzīvniekam iestājas imunitāte pret to uz diviem vai trim gadiem.
* Čiekurkalna veterinārās ambulances veterinārārsts