Vienlaikus finanšu nestabilitāte minimāli ietekmē valsts parādu atmaksu, jo lielākā daļa valūtas ieņēmumu nonāk tieši valsts budžetā. Baltkrievijas kopējais ārējais parāds šāgada 1. janvārī bija nepilns 40,1 miljards dolāru (52,8% no IKP), tostarp valsts parāds - 12,6 miljardi dolāru (16,6% no IKP). Baltkrievijas zelta un valūtas rezerves tikmēr tiek lēstas piecu miljardu dolāru apmērā. Statistika gan ir mānīga, jo galvenie kredītņēmēji ir valsts kontrolē esošie Baltkrievijas nozīmīgākie uzņēmumi, tāpat valsts ir garantējusi lielāko daļu pārējo aizņēmumu atmaksu, tomēr kopumā šie rādītāji ir labāki nekā daudzām rietumvalstīm.
Galvenie Baltkrievijas kreditori ir Krievija, galvenokārt Maskavas kontrolē esošais EES Pretkrīzes fonds, kā arī Ķīna, vēl viens avots ir valsts obligācijas. Kas attiecas uz Rietumu finansēm, Minska ir parādā nelielas summas PB struktūrām, lai gan šobrīd risina sarunas par aizņēmumu arī ar SVF. Pēdējo daļu no iepriekšējā SVF aizņēmuma valsts atmaksāja šāgada 31. martā. Vienlaikus šogad Baltkrievijai jāatmaksā (kopā ar procentiem) 4,1 miljards dolāru, no tiem 1,2 miljardi - par 2010. un 2011. gadā izlaistajām eiroobligācijām. Daļu saistību plānots segt pamatā uz naftas produktu eksporta rēķina, vēl daļu - refinansēt vai izmantot jaunus aizņēmumus. Stratēģiskais ilgtermiņa mērķis ir atbrīvoties no ārējiem parādiem un ar investīcijām no austrumiem nodrošināt valsts uzplaukumu. Jautājums - vai šis mērķis ir sasniedzams, ja uzplaukums atkarīgs galvenokārt no tādiem ekonomiskajiem un politiskajiem partneriem kā Ķīna un Krievija.