«Ja šādi būtu visa gada rezultāti, nepatikšanas būtu lielas. Taču ir arī vainu mīkstinoši apstākļi. Aprīlī eksports diezgan strauji kāpa, un sarukums pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo eksportu ir mazāks par maijā fiksētajām izmaiņām, respektīvi, ir 7,5%. Atsevišķu mēnešu datos, jo īpaši tik mazā ekonomikā kā Latvija, vienmēr var ielavīties dīvainības un sakritības,» situāciju komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Ekonomikas eksperts uzskata, ka eksporta kopsummas samazināšanās daļēji atspoguļo izejvielu komponentes izmaksu sarukumu. Vidējās izejvielu cenas pasaules tirgos sasniegušas zemāko līmeni 13 gadu laikā. «Iespējama situācija, kad eksportējoša ražotāja ienākumi samazinās, bet pievienotā vērtība un peļņa pieaug, jo lētāka kļuvusi degviela, gāze, metāls, kā arī svarīgas vietējās izejvielas - svaigpiens un koksne,» pozitīvus faktorus norāda P. Strautiņš.
Nenāk viegli
Komentējot situāciju ārvalstu tirgos, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone vērš uzmanību uz maksātspējas pārvietošanos no energoeksporta valstīm, piemēram, Krievijas, kuras eksporta ieņēmumi saistībā ar naftas cenu kritumu samazinājušies, uz energoimporta valstīm, to vidū Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuru ekonomika šādā veidā tiek papildus sildīta. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijas uzņēmumu produkciju tūlīt iespējams pakārtot naudas plūsmu izmaiņām pasaulē.
L. Menģelsone norāda, ka jāņem vērā atsevišķu Latvijas eksportējošo nozaru specifika, respektīvi, dažas nozares nevar ātri aizstāt kritumu vienā tirgū ar pārdošanas palielinājumu citos eksporta tirgos. Piemēram, pārtikas nozarē jauna tirgus meklējumi nedod tūlītējus pārdošanas rezultātus, un tas saistīts ar dažādām jauna tirgus apgūšanas procedūrām - pārbaudēm, atļaujām, sertifikātiem un tamlīdzīgi. Tomēr nekādā ziņā nevarētu teikt, ka Latvijas uzņēmumi būtu kūtri, jo, piemēram, pārtikas eksports uz Lielbritāniju šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn spējis pieaugt pat par 96%. Te gan jāpiebilst, ka eksporta kāpumu, iespējams, veicinājis lielais Lielbritānijā no Austrumeiropas valstīm iebraukušo iedzīvotāju skaits, šiem cilvēkiem veikalos izvēloties savos dzimtajos reģionos populāros pārtikas produktus. Tāpat strauji pieaug pārtikas un dzērienu rūpniecības produkcijas eksports uz Īriju, Vāciju un Zviedriju. Arī šajās valstīs gada pieaugums lēšams vairāku desmitu procentu apmērā. Tomēr LDDK eksperte norāda, ka ES tirgus nebūt nenozīmē bezgalīgas izaugsmes iespējas Latvijas eksportētājiem, jo kopumā ES tirgus ir piesātināts ar daudzu vietējo uzņēmumu produkciju un, neskatoties uz vienotā tirgus būtību, tajā pastāv dažādi valstu īstenoti protekcionisma elementi. «Turklāt salīdzinājumā ar citiem reģioniem ES ekonomika ir salīdzinoši lēni augoša, kā rezultātā tās īpatsvars globālajā tirgū samazinās. Tas nozīmē, ka Latvijas eksportētājiem jāmeklē vēl citi tirgi ar lielām izaugsmes iespējām nākotnē,» situāciju raksturo L. Menģelsone. Pēc viņas teiktā, pozitīvas tendences šajā ziņā jau vērojamas Latvijas eksporta datos aprīlī, kur redzams eksports uz Ķīnu, un gaidāms, ka eksports uz Ķīnu turpmākajos periodos noteikti pieaugs.
Mājokļu tirgus faktors
Pēdējo mēnešu eksporta statistika vedina uz pārdomām, kuras no tautsaimniecības nozarēm darbojas saskaņā ar iepriekš gaidīto un kurām nesokas tik labi. P. Strautiņš kā pozitīvu piemēru min kokrūpniecību. «Jau vairākus gadus pēc kārtas tās rezultāti ir labāki par pašas nozares pārstāvju gaidītajiem. Taču jāpiebilst, ka šīs nozares pārstāvji, kuri nemēdz apstrīdēt par nozari publicētos statistikas datus atšķirībā no dažiem citiem, šogad pauž viedokli, ka patiesā aina varētu būt gluži ne tik spoža. Tomēr nav šaubu, ka pieaugums ir un straujāks par gaidīto. Lielajiem panākumiem ir daudz mazu izskaidrojumu - investīciju projekti un projektiņi, produktu uzlabojumi,» nozares sniegumu raksturo DNB speciālists. Otrajā pusgadā šai nozarei viņš redz gan iespējas, gan riskus, bet iespējas šķiet lielākas par riskiem.
ASV mājokļu tirgus pēc krīzes ir atguvies lēnām, atpaliekot no ekonomikas cikla, bet paši jaunākie dati un vispārējais makroekonomiskais konteksts nepārprotami liecinot, ka gaidāms straujš būvniecības pieaugums. «Mājokļi ASV tiek galvenokārt būvēti ar koka konstrukcijām, un tas ir milzīgs tirgus. Uz ASV daudz tiešā veidā neeksportējam, bet tas iespaido cenu līmeni visā pasaulē. Risks ir lieli zāģmateriālu uzkrājumi reģionā, bet jācer, ka pirmais faktors tiks galā ar otro. Labvēlīgi ir arī tas, ka samazinās Ķīnas konkurence apaļkoku iepirkšanā, pieaugot transporta izmaksām,» spriež ekonomikas speciālists.
Izaugsme metālu nozarē
Kā vēl vienu no pozitīvajiem pārsteigumiem P. Strautiņš min mašīnbūvi, ieskaitot apakšnozares, kurās ietilpst elektriskās mašīnas un iekārtas. Šī ir viena no nozarēm, kas visai spēcīgi atkarīga Krievijas tirgus. Metālapstrādē situācija, pēc eksperta domām, ir visumā laba, bet metālu ražošana pēdējā laikā piedzīvojusi diezgan spēcīgu krahu, un te nav runa tikai par Latvijas metalurģijas giganta Liepājas metalurgs (tagad - KVV Liepājas metalurgs) problēmām.
Atskaitot neprognozējamo metāla ražošanu, pārējās «dzelžu» nozarēs kopumā gada otrajā pusē noteikti būs uzlabojums, salīdzinot gan ar pirmo pusgadu un visdrīzāk arī salīdzinājumā ar pērno gadu, uzskata P. Strautiņš. Šajā ziņā optimismu vieš arī Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītāja Viļņa Rantiņa teiktais, ka nozare šogad plāno strādāt ar ražošanas un eksporta pieaugumu saistībā ar samērā veiksmīgo darbību Ziemeļeiropas valstu tirgos. Pieaugums tika paredzēts jau tad, kad vēl nebija skaidrības par to, kā būs ar Liepājas metalurga darbības atsākšanu. Saskaņā ar šīm prognozēm nozares uzņēmumu ražošanas apjomi pat bez Liepājas metalurģijas milža palielinātos par 4-5% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, savukārt veiksmīgas metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs darbības turpinājuma gadījumā ražošanas apjomu pieaugums varētu būt mērāms jau divciparu procentos. Situāciju gan sarežģī tas, ka cenas aizvien lejup spiež Ķīnas tērauda industrija, kas savukārt liek mazināt pārdošanas cenas arī citur pasaulē, kā rezultātā Eiropas metalurģijā turpinās ražojošo uzņēmumu darbības sašaurināšanās.
Kopumā situācija Latvijas eksporta jomā nav vērtējama kā bezcerīga. Raugoties uz trim vadošajām industrijām - kokrūpniecību, pārtiku, kā arī mašīnbūves un metālapstrādes nozari, gan pirmā, gan pēdējā no minētajām ar produkcijas apjomu pieaugumu varētu uzlabot arī kopējo eksporta statistiku. Turklāt ir cerības uz uzlabojumiem tekstila un apģērba ražošanā. Tāpēc ir ļoti liela iespēja, ka šogad kopumā Latvijas eksporta apjomi ne tikai neuzrādīs būtisku samazinājumu, bet pat būs ar plus zīmi.