Atvērtības simbols
Gotarda bāzes tuneļa atklāšanas centrālais pasākums norisinājās pie tuneļa ziemeļu portāla Erstfeldes pilsētiņā Ūrī kantonā.
Uzrunājot klātesošos, kuru vidū bija Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Itālijas premjerministrs Mateo Renci un Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, Šveices prezidents Johans Šneiders-Amans uzsvēra, ka tuneļa atklāšana ir vēsturisks brīdis ne vien Šveicei, bet visai Eiropai. «Tas ir episks inženierzinātnes varoņdarbs, projekts, kurā bija iesaistītas vairākas paaudzes,» viņu citē BBC. «Tas ir milzīgs sasniegums Šveicei un arī mūsu kaimiņiem un pārējam kontinentam.»
Šveices transporta ministre Dorisa Leitharde, kura atradās pie Gotarda bāzes tuneļa dienvidu portāla Bodio ciematā Tičīno kantonā, norādīja, ka jaunais tunelis ir «atvērtības un progresa simbols», jo tas savienos dažādas valodas, kultūras un cilvēkus. Ministre arī piebilda, ka tunelis vēl vairāk saliedēs Šveici un pārējo Eiropu un sekmēs ekonomisko izaugsmi, raksta Swissinfo.ch.
Pēc svinīgajām uzrunām inaugurācijas reisā katrs savā virzienā devās divi ātrvilcieni, kuros katrā atradās aptuveni 500 pasažieru. Iespēju būt to laimīgo vidū, kuri pirmie izbaudīs braucienu cauri Gotarda bāzes tunelim, šie cilvēki nopelnīja loterijā, kurai bija pieteikušies 160 tūkstoši interesentu.
Tuneļa atklāšanas pasākumi izmaksāja astoņus miljonus Šveices franku (7,2 miljoni eiro). Augstās izmaksas lielā mērā saistītas ar stingrajiem drošības pasākumiem, kuru nodrošināšanai bija piesaistīti aptuveni 2000 karavīru, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Atvieglos preču plūsmu
Gotarda bāzes tuneļa celtniecība sākās 1999. gadā, un tā kopējās izmaksas pārsniegušas 12 miljardus Šveices franku (10,8 miljardi eiro). Celtniecības darbus finansēja no pievienotās vērtības un degvielas nodokļa, autoceļu nodevām kravas automašīnām un valsts aizdevumiem, kurus plānots atmaksāt desmit gadu laikā.
Pirms apjomīgā projekta sākšanas 1992. gadā tika sarīkots referendums, kurā gandrīz 64% nobalsojušo atbalstīja tuneļa celtniecību. Projekta pamatmērķis bija novirzīt kravas, kas caur Šveici tiek pārvadātas pa autoceļiem, uz dzelzceļu, lai samazinātu kaitējumu apkārtējai videi.
Eiropā ražotajām precēm, piemēram, itāļu vīniem, kas tiek eksportēti uz Nīderlandi, vai vācu automašīnām, kuras tiek vestas uz Grieķiju, ir jāšķērso Alpi. Eksperti apgalvo, ka līdz ar Gotarda bāzes tuneļa pabeigšanu preces varēs pārvadāt daudz īsākā laikā, drošāk un daudzkārt lētāk.
Preču kravu pārvirzīšana gan nenotiks vienas dienas laikā. Itālija savas trīs jaunās dzelzceļa līnijas, kurām būs piekļuve Gotarda tunelim, plāno pabeigt līdz 2020. gadam, bet Vācijā nepieciešamā dzelzceļa tīkla paplašināšana var prasīt pat vairāk nekā 20 gadu.
Kad Gotarda tunelis decembrī sāks strādāt ar pilnu jaudu, to ik dienu ar vairāk nekā 200 kilometru stundā lielu ātrumu šķērsos 260 kravas un 65 pasažieru vilcieni. Tuneļa šķērsošana aizņems ne vairāk kā 17 minūšu.
Brauciens ar vilcienu no Itālijas ziemeļu galvaspilsētas Milānas uz Šveices finanšu centru Cīrihi turpmāk aizņems divas stundas un četrdesmit minūtes. Līdz šim tas prasīja četras stundas.