Eiropas Savienības dalījums vecajās un jaunajās, pirmās un otrās šķiras dalībvalstīs, ir pastāvīgs politiskās retorikas un diskusijas objekts. Atcerēsimies Slovākijas patērētāju aizsargu pētījumu par pārtikas kvalitāti veco un jauno valstu lielveikalos, kad atklājās tendence, ka starptautiskās korporācijas jauno ES dalībvalstu veikalu plauktiem piedāvā zemākas kvalitātes tāda paša zīmola pārtikas produktus, it kā tās būtu otrās šķiras valstis, kurās dzīvo otrās šķiras cilvēki. Šāda pieeja nav un nevar būt pieņemama jauno ES dalībvalstu pilsoņiem, vēl vairāk - tā apdraud Eiropas projekta pastāvēšanu, ja šī tendence turpināsies.
Nesen ārpus ES esošās Šveices valdība pieņēmusi lēmumu ieviest kvantitatīvus ierobežojumus noteiktām dzīvošanas atļauju kategorijām astoņu ES dalībvalstu, to skaitā Latvijas, pārstāvjiem. Līdzās mūsu valstij no 1. maija ierobežojumi attieksies arī uz Igauniju, Ungāriju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Čehiju. Eiropas Komisija lēmumu dēvē par diskriminējošu. Latvija cer uz pozitīvāku risinājumu. «Latvijai nav pieņemams ES dalībvalstu dalījums vecajās un jaunajās, un pieņemtais lēmums neatbilst ES un Šveices sadarbības garam,» teic Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Sīlis.
Taču pagaidām Eiropas Komisija nevēlas runāt par atbildes reakcijas soļiem, kamēr nav apspriests lēmums ar Šveici, kas ir ES trešā lielākā tirdzniecības partnere. Vai Šveices viedoklis EK būs svarīgāks nekā pašas jauno dalībvalstu viedoklis?