Tieši pensiju tālāka samazināšana ir viena no SVF valdībai izvirzītajām prasībām, kas, kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, ietverta SVF sagatavotā jaunā sadarbības memoranda jeb nodomu vēstules projektā. Līdzās pensiju samazināšanai SVF Latvijas valdībai nākamgad prasa īstenot arī sociālo pabalstu un publiskā sektorā strādājošo algu samazināšanu, valsts pārvaldes, veselības aprūpes un izglītības sistēmu reformu turpināšanu, pensionēšanās vecuma palielināšanu un sociālā budžeta izdevumu pārstrukturēšanu, kā arī vairāku nodokļu palielināšanu, tajā skaitā apņemšanos palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ja budžeta ieņēmumi turpinās samazināties. SVF arī prasa, lai nākamā gada budžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no iekšzemes kopprodukta, 2011.gadā - 6%. Jaunums starp SVF prasībām, kuru koalīcija līdzīgi kā pensiju tālāku samazināšanu neatbalsta, ir fonda ierosinājums no nākamā gada ieviest progresīvo ienākuma nodokli.
No vairākiem avotiem valdībā un koalīcijā Diena noskaidroja, ka iemesls, kāpēc SVF prasa šos soļus iekļaut jaunajā memorandā, ir neticība valdības spējai nodrošināt nākamā gada budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu, nemazinot pensijas, pabalstus, algas un, nepalielinot nodokļus. Vai valdībai izdosies vienoties par kompromisu un pierādīt, ka turpmāka budžeta tēriņu samazināšana ir iespējama, negriežot pensijas un līdz 23% nepaaugstinot PVN, varētu būt zināms tuvākajās dienās. Trešdien plānota valdību veidojošo koalīcijas partiju vadītāju tikšanās, kurā jāvienojas par jaunā sadarbības memoranda saturu un tajā uzņemtajām saistībām. Lai SVF uzskatītu, ka valdība ir gatava īstenot jauno memorandu, tas jāparaksta visu koalīcijas partiju vadītājiem.
Ja SVF un valdošajai koalīcijai neizdosies vienoties par jaunu sadarbības memorandu, Latvija riskē, ka SVF izlems neturpināt finanšu atbalstu. Lai arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) atzinis, ka Latvija var iztikt bez iepriekš plānoto SVF aizdevuma daļu saņemšanas, jo galveno finansējumu nodrošina Eiropas Komisija, SVF gatavībai turpināt sadarbību ar Latviju ir būtiska starptautiska nozīme. SVF atteikšanās to darīt var signalizēt par neticību valdībai un Latvijas ekonomikai.
Fonds ir otrs lielākais starptautiskais aizdevējs. Atbilstoši pērn decembrī apstiprinātajam sadarbības dokumentam SVF šogad Latvijai četros maksājumos bija jāpiešķir 600 miljonus eiro (ap 420 miljoniem latu). Pirmajos divos ceturkšņos paredzētos 400 miljonus eiro (280 milj. latu) SVF neaizdeva, jo uzskatīja, ka valdība neizpildīja memorandā dotos solījumus par budžeta izdevumu samazināšanu.