Ugunsgrēks pēdējā gada laikā šo uzņēmumu piemeklē jau otro reizi - pērn ugunsnelaime notika brikešu ražotnē. Taču vismaz pagaidām tas nav prasījis jebkādu pašvaldības palīdzību, Dienai atzina Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība). «Pašvaldības iespējas palīdzēt ir limitētas, tas ir apdrošinātāju jautājums,» vēl piebilda A. Ceļapīters. To pašu Dienai uzsver arī novada Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans, minot, ka pašvaldība situācijas risināšanā varētu iesaistīties tajā gadījumā, ja būtu problēmas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, proti, ja Eiropas Savienības projektu ietvaros finansēts uzņēmums apturētu ražošanu.
Uzreiz pēc ugunsgrēka medijos izskanēja, ka nelaime bez darba varētu būt atstājusi 200 cilvēku. Taču, izrādās, tik liels ir uzņēmumu grupā kopumā nodarbināto skaits, bet granulu cehs ir tikai neliela daļa no tā. Līdz ar to pašlaik nav informācijas, cik strādnieku ugunsgrēka dēļ varētu palikt bez darba. R. Hačatrjans arī izteicās, ka apmācīti darbinieki novada kokapstrādes uzņēmumos ir ļoti pieprasīti un noteikti bezdarbs viņiem nedraud. Aģentūrai LETA viņš gan vēl atzinis, ka uzņēmums šogad plānojis lielas investīcijas ražošanas attīstībā, bet pašvaldība paredzējusi tuvākajos gados palīdzēt uzņēmumam ar asfaltēta ceļa izbūvi, kas ved gar to.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins ir diezgan optimistisks par laiku, kādu varētu prasīt šāda gadījuma izskatīšana. «Parasti līdz ugunsgrēku iemeslam kokapstrādes cehos nonāk diezgan ātri - trijās nedēļās, maksimāli - mēneša laikā. Tehnoloģija, kā noteikt ugunsgrēka cēloni, atbildīgajiem dienestiem ir perfekti zināma, vienīgais izņēmums ir kādi specifiski apstākļi. Granulu rūpnīcas Latvijā deg ne pirmo reizi, un šajā gadījumā svarīgi ir noskaidrot, cik moderna šī ražotne ir bijusi un kādas tehnoloģijas izmantotas,» skaidro J. Abāšins. Apdrošināšanas nozīmi uzņēmējdarbībā uzsver arī Dienas sazvanītais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs un uzņēmējs Romāns Naudiņš (NA), kurš atgādināja, ka svarīgi ir apdrošināt ne tikai ēkas, bet arī gatavo produkciju, kas neesot pārlieku dārgi.
Kokapstrādes grupa, kā teikts tās mājaslapā, izveidota, apvienojoties Madonas rajona Bērzaunes pagasta Grantiņu kokzāģētavā strādājošajiem kokapstrādes uzņēmumiem. Kokzāģētavas komplekss izveidots uz L. Onzula zemnieku saimniecības Latvāņi bāzes. Pēc Lursoft datiem, L. Onzulam pieder 98,75% SIA Latvāņi kapitāldaļu, kā arī 100% uzņēmuma Kokapstrādes pakalpojumu centrs kapitāldaļu. Latvāņu valdes loceklei Lindai Grīnbergai pieder SIA Turbo būve, savukārt vēl divi grupā ietilpstoši uzņēmumi SIA Turbo AK un SIA Īpašumi AK pieder Agitai Kalniņai.