Dabas Dienai noslēpumu palīdz atklāt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Andis Kalvāns.
Ozons, baktērijas un ēteriskās eļļas
Lai veidotos pēc lietus gaisā esošā specifiskā smarža, darbojas trīs galvenie komponenti. Viens no tiem ir ozons. Ozons veidojas no gaisā esošā skābekļa elektriskās strāvas iedarbībā vai jebkura jonizējoša avota ietekmē. Negaisa laikā notiek zibens, kas ir elektriskā izlāde un rada gaisā ļoti daudz jonu un brīvo radikāļu, kas savukārt ir ļoti reaģētspējīgi savienojumi, un veidojas ozons. Līdzīgi tas rodas arī augstu gaisā: 30-40 km augstumā, kur ultravioletais starojums no saules sašķeļ skābekļa molekulas, radot ozonu. Ja ozona ir daudz, tas ir kaitīgs, jo ir ļoti reaģētspējīgs - reaģē arī ar šūnām, tās noārdot jeb oksidējot. Protams, gaisā pēc pērkona lietus ozona koncentrācija ir niecīga, jūtama vienīgi specifiskā svaigā smarža. Starp citu, ozonu var izmantot dzeramā ūdens dezinfekcijai, jo atšķirībā no ierastā hlora tas nogalina baktērijas, oksidējot organiskās vielas, bet pēc tam pats noārdās un paliek pāri tikai skābeklis, savukārt hlors saglabājas ūdenī. Nākamais elements smaržu buķetē ir ģeosmint - sekrēts, ko izdala īpašs baktēriju veids, kas dzīvo faktiski jebkur pasaulē jebkurā augsnē. Tā ir actinomycetes baktēriju grupa, kurai ir dažādi paveidi, tomēr ar vienojošām īpašībām. Baktērija izdala specifisku ķīmisko savienojumu ģeosmint. Šis savienojums nosaka, piemēram, melnzemei raksturīgo smaržu. Viela pēc savām īpašībām līdzinās taukiem jeb ir hidrofoba - šķīdīs eļļā, nevis ūdenī. Baktēriju izdalītās ģeosmint molekulas pielīp augsnes daļiņām, akmentiņiem u. tml, bet, kad augsne un citi ģeosmint nesošie objekti kļūst mitri, līstot lietum, ūdens atbrīvo ģeosmint molekulas no virsmām, pie kurām tās pielipušas sausajā periodā, un tās nonāk atmosfērā, tāpēc mēs tās varam sajust ar ožas palīdzību. Baktērijas dzīvo augsnē visu cauru gadu, taču vasarā ir aktīvākas, jo, kā jebkurām baktērijām, arī šīm patīk siltums, tās intensīvāk vairojas tieši augstā gaisa temperatūrā, un, otrkārt, svarīgs ir augsnes mitruma efekts, to izteikta īpašību maiņa no sausa uz slapju. Lai cilvēka oža uztvertu ģeosmint, to nevajag daudz, pietiek ar niecīgu koncentrāciju gaisā, piemēram, tik lielu kā tējkarote ģeosmint uz 200 olimpiskajiem peldbaseiniem. Pēc līdzīga principa darbojas arī trešā svarīgā aromāta sastāvdaļa - dažādu augu ēteriskās eļļas. Augi tās izdala, un eļļas nonāk uz augsnes un citām virsmām. Veidojas dažādi organiskie savienojumi, kas paši par sevi nav noturīgi, un lietus tos atkal atbrīvo no objektiem, kuriem tie pieķērušies... Jo ilgāks bijis sausais periods, jo vairāk ēterisko eļļu sakrājies un smarža ir izteiktāka!
Atkarībā no tā, kādi augi konkrētajā brīdī plaukst, zied vai ir briedumā, kāda ir gaisa temperatūra, cik garš bijis sausuma periods un cik ilgi noticis negaiss, mainīsies gaisā jaušamais aromāts un tā intensitāte. Svarīga arī vieta, kur mēģināt smaržu noķert - lauki vai pilsēta, mežs vai pļava. Vai vienkārši - izejiet ārā pēc pērkona negaisa un mēģiniet sasmaržot to, ko deguns var noķert vienīgi vasarā!