Smagākā vai vieglākā formā ar to sastopas 25% (!) takšu. Patiesībā skaits ir vēl lielāks, jo daudzi gadījumi netiek diagnosticēti un ārstēti. Slimība var radīt spēcīgas, ilgstošas sāpes un novest pie smagām sekām - parēzes (daļējs kustību zudums) un paralīzes (pilnīgs kustību zudums) pakaļkājās. Daļa dzīvnieku veiksmīgi tiek izārstēti ar pretsāpju un pretiekaisuma zālēm un kustību ierobežošanu, bet slimība var atkārtoties. Šī problēma ir iedzimta, bet nav ģenētiski noteikta, tādēļ nav iespējams noteikt, kuriem takšiem dzīves laikā tā parādīsies un kuriem ne.
Slimības pazīmes
Vienīgā metode ir veikt mugurkaula rentgenoloģisko izmeklēšanu potenciālo kucēnu vecākiem starp divu un četru gadu vecumu - ja šajā vecumā mazāk par trim starpskriemeļu diskiem ir kalcificēti, tad ir mazāka iespēja, ka kucēniem dzīves laikā izveidosies starpskriemeļu disku slimība. Tomēr šī metode nav zinātniski pierādīta un apstiprināta. Kamēr netiks izmainīts šķirnes standarts (gara mugura, īsas kājas), tikmēr takši un citas līdzīgās šķirnes cietīs no šīs slimības.
Slimība veidojas, kad disks (vai pat vairāki diski), kas kalpo kā spilvens starp diviem mugurkaula skriemeļiem, pilnīgi vai daļēji izslīd no savas vietas mugurkaula kanālā, spiežot uz nerviem, radot sāpes, nervu bojājumus un pat paralīzi.
Slimības pazīmes: apgrūtinātas kustības, nevēlēšanās lēkt, sāpes (pat ļoti spēcīgas) un vājums pakaļkājās, muguras un kakla muskuļu spazmas, uzrauta mugura, smagos gadījumos var būt urīna nesaturēšana un patvaļīga defekācija, nekustīgas pakaļkājas.
Nosakot diagnozi, veic pilnu neiroloģisko izmeklēšanu, lai konststētu, kurā mugurkaula daļā ir bojājums. Dažkārt bojāto vietu mugurkaulā var redzēt ar rentgenoloģisko izmeklēšanu, bet var būt gadījumi, kad jāveic mugurkaula izmeklēšana ar speciālu kontrastvielu, ko narkozē ievada mugurkaula kanālā un pēc noteikta laika rentgenā novērtē bojāto vietu.
Atkarībā no pazīmju smaguma ārstēšana var būt no konservatīvas līdz pat smagai mugurkaula operācijai. Konservatīvo ārstēšanu nozīmē vieglos gadījumos - lai samazinātu sāpes un iekaisumu. Parasti nosaka arī kustību ierobežojumus - līdz pat sešām nedēļām iesaka dzīvnieku turēt būrī un neļaut tam lieki staigāt, nemaz nerunājot par skriešanu un lekšanu.
Iemaukti takšiem
Smagāku bojājumu gadījumā, ja suns ir paralizēts (nekustas pakaļkājas) un/vai ir urīna nesaturēšana, var būt nepieciešama operācija, kad bojāto starpskriemeļu disku izņem. Labākas prognozes ir tiem, kam operācija veikta drīz pēc diagnozes uzstādīšanas. Operācija ir sarežģīta un riskanta, un diemžēl ir gadījumi, kad arī tādā veidā nevar dzīvniekam palīdzēt.
Ko un kā darīt, lai novērstu sāpīgo problēmu un nepieļautu tās atkārtošanos? Ļoti svarīgi ir nepieļaut lieko svaru, lai mugurkaulam nebūtu papildu slodze. Vēlams takšiem lietot iemauktus, nevis kakla siksnas, lai mazinātu spiedienu uz kakla skriemeļiem. Vēlams iekārtot rampas vai uzejas mašīnā, gultā vai jebkurā citā augstākā vietā, lai taksim nebūtu jālec. Attiecībā par kāpšanu pa trepēm - te domas dalās. Ir veterinārārsti, kas saka, ka kāpšana kaitīga, un cits viedoklis - ka vesels taksis var droši kāpt pa trepēm (ja pakāpieni nav tik augsti, ka jālec). Ir veterinārārsti, kas iesaka takšiem gan profilaktiski, gan ārstēšanas laikā lietot glikozamīna un/vai hondroitīna preparātus, kas domāti mugurkaula veselībai, piemēram, VetriDisc vai Jointagen.
Ja noticis sliktākais un taksis zaudējis spēju patstāvīgi pārvietoties pakaļkāju paralīzes dēļ, ir iespējams nopirkt vai nu gatavus ratiņus, vai pagatavot speciāli konkrētajam sunim piemērotus invalīdu ratiņus. Vairāku gadu laikā veterinārā lieltirgotava Universitātes Vetfonds ir piegādājusi apmēram piecus invalīdu ratiņus suņiem, kas atkal var iet laukā un pārvietoties saviem spēkiem (diemžēl ierobežojošais faktors ir samērā dārgā cena).