Jau labu laiku tiek skaļi runāts par ceļu kritisko stāvokli, tomēr daudzie solījumi reālus rezultātus nav nesuši. Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma Latvijas valsts ceļu (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atklāja, ka pēc autoceļu novērtējuma, kas tiek veikts katru gadu, nupat konstatēts, ka aptuveni puse no valsts autoceļiem ir tik kritiskā stāvoklī, ka tiem nekavējoties nepieciešama rekonstrukcija. Kā norāda biedrībā Latvijas ceļu būvētājs (LCB), tad situācija uz pašvaldību ceļiem ir vēl katastrofālāka.
LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs Dienai uzsver, ka problēma ir greizajā sistēmā, jo «patlaban politiķi spēj domāt tikai viena budžeta gada garumā. Viņi neskatās uz ceļu tīklu pēc būtības. Šāda politika tad arī noved pie tā, ka mēs katru gadu lāpām bedrītes».
Satiksmes ministrija (SM) valdībā iesniegusi Valsts autoceļu sakārtošanas programmu līdz 2020. gadam, tomēr tā garantē tikai to, ka 2018. gadā ceļi nebruks ātrāk, kā tiks lāpīti. Turklāt programma valdībā pieņemta tikai zināšanai, un Z. Brunavs pauž bažas, ka tā varētu nebūt saistoša nākamajām valdībām: «Vai mēs varam paļauties uz politisko vēju maiņām un to, ka likumā ierakstītais nemainīsies līdz ar viņiem?»
LCB izpilddirektors uzskata, ka būtu jāmaina sistēma, nevis jāpaļaujas ceļu sakārtošanā uz Eiropas fondu naudu.
To, ka programma nav kā akmenī iecirsta, atzīst arī nozares ministrs Anrijs Matīss (Vienotība): «Mūsu valstī nav neviena tāda dokumenta, kas būtu horizontāli saistošs nākamajām Saeimām un valdībām. Ja programma būtu pieņemta ar likumu, arī tas nenozīmētu, ka nākamā Saeima un valdība, vērtējot savas prioritātes, nepārskatītu iepriekšējo valdību plānus.» Tomēr viņš uzsver, ka programma tapusi reālistiski un tā nav «pārlieku ambicioza». Tā ietver finansējumu 2,3 miljardu apmērā, taču jau ir apzināts, ka patiesībā pietrūkst piecu miljardu.
Pagājušajā gadā rekonstrukcija ir veikta aptuveni 800 kilometriem ceļu, šogad nauda paredzēta 1030 kilometriem. Situācija ir slikta daudzviet. LVC pārstāvis Mārtiņš Dambergs norāda, ka izņēmums ir ap Rīgu esošie ceļi, tomēr arī tur ir īpaši izņēmumi - slikts ceļš ir no Jūrmalas uz Kalnciemu, tāpat arī ceļš Rīga-Jaunmārupe.
«Kopumā šogad ceļu rekonstrukcijas darbi notiks 92 objektos. Tas ir vairāk nekā pērn. Pavasarīgie laikapstākļi veicina bedrīšu rašanos uz veciem ceļu segumiem, tomēr mēs neplānojam īpaši lielu bedrīšu pieaugumu. Kopējais bedrīšu apjoms varētu būt 500-600 tūkstošu kvadrātmetru apjomā. Līdzīgi ir bijis arī citos gados. Rekords bija 2007. gadā, kad remonta apjomi sasniedza 740 000 kvadrātmetru,» skaidro M. Dambergs.
Ar ES fondu līdzekļiem līdz 2020. gadam plānots rekonstruēt 350 kilometru galveno ceļu un 579 kilometrus reģionālo ceļu. Vislielākā neskaidrība ir par pašvaldību ceļiem, jo pašvaldības pašas izvērtēs, cik lielu daļu no ES fondu piešķirtās naudas infrastruktūrai viņi būs gatavi tērēt tieši ceļiem.