Džordža Lūkasa radītās zinātniskās fantastikas filmu sērijas jaunākā daļa ir šī gada gaidītākais un noslēpumainākais kino notikums. Zvaigžņu kari. Spēks mostas savu pirmizrādi piedzīvo desmit gadu pēc pēdējās kosmosa sāgas filmas Situ atriebība, kas 2005. gadā noslēdza ne īpaši veiksmīgo paša Lūkasa režisēto oriģinālās triloģijas prīkvelu sēriju.
Rekordiem jākrīt
Zvaigžņu karu atdzimšana bija režisora Dž. Dž. Eibramsa rokās. Šī nav viņa pirmā sastapšanās ar popkultūrā mīlētām filmu sērijām (viņš veidojis Neiespējamās misijas un Zvaigžņu ceļa turpinājumus) un nelolo ilūzijas: «Lai ko tu darītu, būs cilvēki, kuriem kaut kas nepatiks.» Spriežot pēc pirmajām atsauksmēm, Eibramss var atviegloti uzelpot - fanu un kritiķu vēlmes izdevies apmierināt, tagad atliek vien vērot, kā augs filmas ienākumi.
Disneja studija, kas 2012. gadā no Lūkasa par četriem miljardiem dolāru iegādājās leģendāro filmu franšīzi, no Zvaigžņu kariem sagaida prāvu peļņu (eksperti prognozē, ka tā varētu sasniegt 2,7 miljardus dolāru). Līdz Spēks mostas pasaules pirmizrādei 18. decembrī biļešu iepriekšpārdošanā jau nopelnīti vairāk nekā 50 miljoni dolāru. Industrija gaida - varbūt izdosies pārspēt līdz šim pelnošākās filmas Avatars sasniegumus.
Lūkasa impērijas tapšana
Pirmā Zvaigžņu karu daļa uz kinoekrāniem nonāca 1977. gadā un kļuva par tolaik pelnošāko filmu, apsteidzot Stīvena Spīlberga populāro trilleri Žokļi. Kosmosa sāgas tēva Džordža Lūkasa veikumu atzinīgi novērtēja ne tikai skatītāji, bet arī ASV Kinoakadēmijas biedri, izvirzot kinolenti 10 Oskara nominācijām, to skaitā - labākā filma un režija. Tomēr Zvaigžņu karu franšīze triumfu vienmēr piedzīvojusi tieši «tehniskajās» kategorijās. 1978. gadā tā tika apbalvota par labāko montāžu, skaņu un muzikālo noformējumu, vizuālajiem efektiem, kostīmiem un dizainu. Pirmās filmas grandiozie panākumi rosināja uzņemt vēl divas oriģinālās Zvaigžņu karu triloģijas daļas - Impērija dod atbildes triecienu un Džedaju atgriešanās -, kuras tapa pēc Lūkasa radītā stāsta, bet ne vairs viņa režijā.
Lūkasa radītā pasaka, kas sākas ar vārdiem «Sensenos laikos tāltālā galaktikā...», ar savu vērienu atbilst zinātniskās fantastikas kosmiskās operas žanram. Tam gan nav tiešas saistības ar muzikāli dramatiskajiem sacerējumiem, bet raksturīgs ievērojams mērogs - ceļojumi starp planētām un galaktikām, grandiozas cīņas - un nereti arī sentimentāla noskaņa. Zvaigžņu karu sāgas vidē ceļojumi starp planētām savijušies ar pieaugšanas stāstu motīviem. Pirmās trīs filmas, kuras vēlāk pēc prīkvelu iznākšanas numurētas kā IV, V un VI, ļauj sekot līdzi jauna varoņa Lūka Skaivokera ceļojumiem pa Zvaigžņu karu galaktiku. Savu piedzīvojumu laikā viņš kļūst par džedaju (ko līdzīgu bruņiniekam) un palīdz dumpiniekiem cīņā ar ļaunuma impēriju. Savukārt vēlāk tapušās daļas (Ļaunumu vēstošā ilūzija, Klonu uzbrukums un Situ atriebība) pievēršas stāstam par sāgas galvenā varoņa Lūka tēvu.
Pilnīgā slepenībā
Spēks mostas darbība noris 30 gadu pēc oriģinālās filmu sērijas noslēguma. Tas, kas pa šo laiku noticis tāltālajā galaktikā, līdz jaunās daļas pirmizrādei bija visstingrāk glabātais noslēpums. Disneja studija pat algojusi īpašu komandu, kas rūpējusies, lai informācija par topošo filmu netiek publiskota. Kinolentes pabeigtā versija pirms pirmizrādes medijiem netika izrādīta.
Dž. Dž. Eibramss, veidojot Spēks mostas, vēlējies pietuvoties oriģinālās triloģijas darbiem. Filma uzņemta uz 35 mm kinolentes, un tās skaņu celiņu veidojis Džons Vilijams, Holivudas kinomūzikas klasiķis. Režisors centies jauno filmu nepārvērst par izskaistinātu specefektu parādi, tā vietā maksimāli izmantojot un atjaunojot vecajās filmās redzamās dekorācijas un rekvizītus.
Septītās filmas centrālajiem varoņiem, kurus attēlo jaunie aktieri Deizija Ridlija, Džons Bojega, Ādams Draivers, pievienojas arī klasiķi Marks Hemils (Lūks Skaivokers), Kerija Fišere (princese Leja) un Harisons Fords (Hans Solo).
Pašlaik jau sākusies astotās Zvaigžņu karu daļas uzņemšana, plānots, ka tai līdz 2019. gadam pievienosies vēl viena filma, noslēdzot trešo triloģiju.