Mani neinteresē un neskar, ko Aivars Lembergs dara kā privātpersona vai uzņēmējs. Bet - es nevaru staigāt apkārt kā ministrs, stāstīt par caurspīdīgas valsts pārvaldes nepieciešamību, amatu apvienošanas aizliegumu, pašvaldību referendumu, un vienlaicīgi kāds cilvēks turpina izmantot pašvaldību kā savu kabatu. Tad, atvainojos, manis teiktais sāk izskatīties pēc farsa. Tādēļ te nav runa par konfliktu starp Sprūdžu un Lembergu, man nav daļas gar viņa tiesvedību, te ir runa par principu. Vai Lemberga kunga izbūvētās pozīcijas ir tik nesašķobāmas? Es rēķinos ar šo faktoru, tomēr domāju, ka Ventspilī kaut kas var mainīties.
Lembergam paskaidrojumi bija jāsniedz triju dienu laikā, no kurām divas bija brīvdienas. Kāpēc tāda ķircināšanās?
Nav te nekādu zemtekstu. Tiklīdz ministrijas cilvēki šo vēstuli bija sagatavojuši, tā tika elektroniski parakstīta un nosūtīta. Birojā ierados pēc Rīgas Zooloģiskā dārza jubilejas pasākuma, un tas bija ap 14.30. Vēlreiz pārlasīju, parakstīju ar elektronisko parakstu, un ap 15.00 tā tika nosūtīta Ventspils domei, kā arī vienlaicīgi tika dots uzdevums VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļai par šo sagatavot preses relīzi. Kas man bija jādara savādāk? Jānogaida līdz pirmdienai? Kāpēc? Turklāt tas nebūt nebija piektdienas vakars, bet gan pēcpusdiena. Jā, preses relīze gan tika izsūtīta ap 16, bet ne vēstule Lembergam.
Lai kāda būtu ventspilnieku retorika, formāli viņi ir atbildējuši. Kas tālāk? Kāpēc, ja esat tik pārliecināts par savu taisnību, uzreiz neatstādinājāt?
Ministrijā atbilde no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga vēl nav saņemta. Kāpēc uzreiz neatlaidu? Jo likums paredz šādu procedūru, dot iespēju mēram sniegt paskaidrojumu. Lai gan maz ticams, ka par šādiem pārkāpumiem ir iespējams sagatavot tādus paskaidrojumus, kas varētu būtiski attaisnot.
Labi, par citiem jautājumiem. Ļaudīm apgrūtinošā nepieciešamība laiku pa laikam staigāt «pa iestādēm» labi zināma, tādēļ sabiedrībai ziņa, ka daudz piesauktā vienas pieturas aģentūras ideja sāk iegūt reālas aprises, varētu būt interesanta...
Diemžēl valdībā šī koncepcija nevirzās varbūt uz priekšu tik ātri, kā mēs vēlētos, tādēļ esam mazāk par to runājuši...
Labi, bet normālam cilvēkam saprotamā valodā - par ko ir runa?
Tas mērķis būtu dabūt labas bankas apkalpošanas servisa cienīgu līmeni, kur jūs vēršaties pie «operatora» un jūs jēdzīgi apkalpo par visiem jautājumiem, kas saistīti ar jūsu attiecībām ar valsts pārvaldi. Šis viens «operatora» punkts var būt gan fiziskā klātbūtnē, gan elektroniskajā vidē - tas nebūtu tik svarīgi. Svarīgi ir nodalīt pakalpojuma ražošanu no pakalpojuma sniegšanas.
Ļoti «saprotami»...
Mēģināšu citādi. Ir iestādes, piemēram, Lauku atbalsta dienests, VID, kur pakalpojuma sniegšana, tiešais kontakts jau ir mazliet nodalīts, tas ir solis uz priekšu, tomēr vairumā gadījumu viss ir kopā. Ja mēs nodalām pakalpojumu sniegšanu, tad arī vieglāk pārvarēt resorisko pretestību, jo resors saglabā savu ietekmi uz pakalpojuma saturu, cenu utt. Atgriežoties pie analoģijas ar banku - «operators» objektīvi nav speciālists visās bankas darbības jomās, bet šis cilvēks pēc nedēļu ilgas apmācības spēj pateikt: ā, Sprūdžs, personas kods tāds un tāds, jums pieejami tādi un tādi pakalpojumi...
Cik saprotu, Latvijā sabiedrībai pakalpojumus sniedz vairāk nekā simts iestāžu...
947 vietās...
Lūk. Tātad, kā tas reāli izpaudīsies - būs kaut kāda apvienošana, tas savukārt kaut ko izmaksās...
Koncepcijas prezentācijā mēs izmantojam Liepājas piemēru - nevis tāpēc, ka tur būtu labāk vai sliktāk, bet tas ir pareizs mērogs. Tātad Liepājā valsts iestādes savus pakalpojumus sniedz vismaz desmit vietās. Tas ir neizdevīgi no iedzīvotāju viedokļa, kuriem jāstaigā starp iestādēm pēc «papīriem». Tas ir neizdevīgi arī no valsts viedokļa - daudzu nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksas, grūti padarīt jēdzīgāku nodarbināto skaitu. Tātad skaidrs, ka jāvirzās apvienošanas virzienā. Ir skaidrs, ka nekad nebūs, teiksim, viena šāda centra uz visu Kurzemi, par to nav runa. Cik un kur - tas ir nākamais jautājums, jautājums vairākiem gadiem. Citiem vārdiem sakot, nevienam, teiksim, kuldīdzniekiem nav jāsāk kreņķēties, ka nu būs jābrauc uz Liepāju. Runāju par Liepāju, bet pilotprojektu paredzēts sākt Latgalē 2013. gada pavasarī, respektīvi, ka mēs varam valdībā teikt - lūk, šīs piecas sešas iestādes ir brīvprātīgi piekritušas pilotprojektam un tas notiks tā un tā. 2013. gads paiet, 2014. gadā mums ir secinājumi par veiksmēm un pielabojamām lietām, attiecīgi lielākā mērogā mēs varam sākt 2015. gadā. Skaidrs, ka tas ir desmit gadu projekts, ar to jāstrādā arī nākamajiem ministriem.
Kādēļ ir aizķeršanās valdībā? Vienas pieturas aģentūra kā veicams uzdevums minēta teju vai visos pēdējo valdību rīcības plānos.
Nav šaubu, ka valsts pārvaldes līmenī ideja izraisa pretrunīgus viedokļus, attiecīgi bažas ir par to, ka ideju konceptuāli noraida - nevis konkrētus īstenošanas variantus, par kuriem vienmēr var diskutēt, bet «aizlaiž garajā» pašu ideju. Tādēļ mēs esam izgājuši «riņķi» pa Saeimas frakcijām, lai ir atbalsts partijās un attiecīgi ideju nevar norakt valdībā, kur mēs koncepciju iesniegsim novembra vidū.
Ministrijas mājaslapā jau nedēļu gozējas virsraksts, ka ministra prioritāte ir Nacionālais attīstības plāns (NAP). Galīgajam variantam ir jābūt jaunnedēļ valdībā. Tad ko ministrs Sprūdžs tur dara - lipina savu domubiedru versiju kopā ar Pārresorsu koordinācijas centra (PKC) oficiālo versiju?
Nu, ministrijas sabiedriskās apspriešanas ietvaros ir sasūtījušas savus priekšlikumus NAP par apmēram 18 miljardiem latu. Nojaušams, ka pieejami būs labi ja divi miljardi... Attiecīgi PKC, Finanšu ministrijas un koalīcijas partneru pārstāvji tagad strādā darba grupā - pagājušajā nedēļā pa četrām stundām piecas dienas - lai to visu kaut kā saliktu pa plauktiņiem. Ja runa ir par mani, tad es pārstāvu Reformu partiju - attiecīgi komunicēju ar partiju, vai darba grupā lemto atbalsta arī partija. Otrkārt, es pieskatu, lai NAP, kas līdz šim bijis tāds tehnokrātisks dokuments, iegūtu jēgu - par ko valdība var vienoties ar sabiedrību.
Par ko jūs gribat vienoties, piemēram, ar mani?
Par to, ko mēs gribam sasniegt 2020. gadā.
Kā - ko?! Labāku dzīvi!
Tas neizklausās nopietni.