Atskaņās pēc Krievijas Valsts domes t. s. vēlēšanām Rietumos, arī Latvijā, dominē jautājums, vai šoreiz vara savā cinismā nav pāršāvusi pār strīpu un nesāks grīļoties. Un, ja vara neko nemainīs, tikai ierausies vēl vairāk savā izolācijā, ko tas nozīmē pārējai pasaulei. Jo tā taču nevar ilgi turpināties, kaut kam jānotiek...
Kāpēc nevar? Var. Vēlēšanu priekšvakarā daži Maskavas preses izdevumi demonstrēja visai izsmalcinātu melno humoru, salīdzinot virsrakstus Krievijas un Zimbabves medijos. I neatšķirsi. Zimbabvē autoritārais režīms žirgti turpina pastāvēt arī pēc tam, kad pēc pēdējām vēlēšanām bija spiests iedot amatus arī opozīcijai, pēc tam, kad pat citas Āfrikas valstis vairs nespēj solidaritātes vārdā ignorēt cilvēktiesību pārkāpumus un nemitīgi burkšķ.
Vai ir sagaidāma Rietumu un Krievijas attiecību pasliktināšanās? Ilūziju laiks jau tāpat ir beidzies - kopš Vladimira draugu Gerharda un Silvio pensionēšanās. Vai iespējams saasinājums? Rietumi aukstā kara režīmā jau gadiem funkcionē blakus Irānai, Venecuēlai, Ziemeļkorejai utt. Attiecības draņķīgas, dažkārt uz robežas, tomēr militāra konflikta nav. Īsi sakot, nebūs Krievzemē nedz revolūcijas, nedz kaut kādu «attiecību saraušanu» ar pārējo pasauli. Normāls išiass, ar ko jāsadzīvo.
Turklāt - ja nu Putina varas vertikāle pēkšņi apgāztos, vai mums ir skaidri zināms, kas nāktu tās vietā? Varbūt kaut kas vēl kroplāks?