Pēc kādiem principiem tiks izlemts, kuri no Parex bankas klientiem kļūs par Citadele klientiem, bet kuri paliks Parex bankas klienti?
Princips ir vienkāršs - visi tie, kas ir mūsu klienti, kam ir konti Parex bankā, tiek automātiski pārcelti uz jauno banku. Pilnīgi visi konti tiek pārcelti uz jauno banku. Cits jautājums ir par klientiem, kuriem ir saistības pret Parex banku, tiem, kuriem ir kredīti, kas nav laikā apkalpoti un tamlīdzīgi. Atkarībā no tā, cik ilgs ir kredīta kavējums, tiks novilkta robežlīnija. Nomuras (starptautiskā finanšu konsultanta Nomura International - red.) modelējumā, kas tika prezentēts valdībā, bija paredzēts, ka galvenais kritērijs ir 60 dienu ilgs kavējums. Tie klienti, kuru maksājumi kavēti vairāk nekā par 60 dienām, paliek Parex bankā. Tie, kuri nekavē tik daudz vai savus kredītmaksājumus veic laikus, automātiski tiks pārcelti uz jauno banku.
Cik liels ir slikto kredītu īpatsvars Parex bankas kopējā kredītportfelī?
Ja pareizi atceros, Nomuras modelējumā, kuru apstiprināja valdība, 47% kredītu no kopējā kredītportfeļa paliek Parex bankā. Tā situācija gan drusku mainās - daļa kredītu tiek restrukturizēti un pārvēršas par normāliem, daļa tiek atgūti. Bet apmēram tā būs, ka no pašreizējā kredītportfeļa 47% paliek vecajā bankā un 53% - jaunajā bankā.
Kas notiks ar iedzīvotāju patēriņa kredītiem, arī kredītkaršu saistībām?
Tur nav runas par kredītkaršu kredītiem. Kredītkaršu kredīti pāriet uz jauno banku.
Citadele turpinās sadarbību ar visām kredītkaršu kompānijām, arī American Express?
Tāpēc jau mums bija vajadzīgs tik ilgs juridiskās sagatavošanās periods, lai pārslēgtu līgumus ar visiem partneriem. Esam jau nosūtījuši pieteikumu SWIFT, ar karšu kompānijām tas arī ir jāizdara. Ir jāizdara viss, lai 31. jūlijā un 1. augustā cilvēki var droši doties pie bankomātiem, izņemt no savām kartēm naudu, maksāt ar tām veikalos.
Pēc kāda principa Nomura International izvērtēja aktīvu kvalitāti, lai izlemtu, kuri aktīvi tiek pārnesti uz Citadeli, bet kuri paliek Parex bankā?
Vecajā bankā faktiski paliek tikai divas aktīvu grupas - sliktie kredīti un vērtspapīru rezerve likviditātes nodrošināšanai. Pārējie aktīvi visi pāriet uz jauno banku. Visi klientu noguldījumi, vērtspapīru un ieguldījumu portfeļi.
Un 2. pensiju līmenis?
Banka apsaimnieko 2. pensiju līmeņa līdzekļus, bet visi aktīvi ir pensiju fondu rokās. Protams, viņiem ir tiesības izvietot bankā depozītos šos pensiju līdzekļus. Tiešs sakars ar banku tiem nav.
Protams, Latvijā reģistrētie pensiju fondi, tajā skaitā var turēt līdzekļus arī Parex bankā. Pensiju fondi ir iepirkuši arī tās pašas bēdīgi slavenās subordinētās obligācijas. Bet es varu pateikt, ka no Parex pensiju fonda apsaimniekotajiem līdzekļiem šādā finanšu instrumentā ir ieguldīti 0,3%.
Parex pensiju plāniem arī tiks mainīts nosaukums?
Droši vien, ka būs jāmaina. Tas būtu loģiski, bet visu vienā dienā nevar izdarīt. Nosaukumam jau nav tik lielas nozīmes.
Parex banka aktīvi mēģināja piesaistīt noguldījumus. Noguldītāji nāca, vai neskaidrība par to, kā banka tiks sadalīta, tomēr strādāja par labu konkurentiem?
Īstenībā mums ar noguldījumu piesaistīšanu iet ļoti labi. No gada sākuma noguldījumu portfelis ir palielinājies gandrīz par 100 miljoniem latu. Lielākais ieguldījums - divas trešdaļas - nāk no korporatīvajiem klientiem, pārējā trešdaļa ir privātpersonas. Šķiet, cilvēkiem ļoti patīk Maxi konta programma.
Cik pašai bankai ir rentabla šāda Maxi konta programma? Procenti, ko maksāt klientiem, kaut kā ir jānopelna.
Jā, nu, protams. Bankas resursu pārvalde visu laiku seko līdzi. Mēs nevaram kā Banka Baltija solīt nenormālus procentus cerībā, ka pēkšņi lats sagāzīsies. Tās kļūdas vairs neatkārtosies.
Cik Valērijs Kargins, Viktors Krasovickis un viņu ģimenes locekļi šobrīd saņem par ieguldījumiem bankas subordinētajā kapitālā?
Tas ir atkarīgs no tā brīža Euribor un Rigibor likmēm, protams, jo šie subordinētie kredīti ir piesaistīti, ja pareizi atceros, sešu mēnešu likmēm. Pagājušā gadā, šķiet, tie bija 4,8 miljoni latu, kas kopumā tika izmaksāti.
Uz Citadele bankas klientiem neattieksies Parex bankai noteiktie ierobežojumi. Jūsuprāt, nepastāv risks, ka daudzi klienti, kuru līdzekļi pusotru gadu lielā mērā bija iesaldēti Parex bankā, tagad šos līdzekļus izņems un kontus slēgs?
Noguldījumus pirms termiņa var izņemt katrs, kurš grib. Tomēr noguldījumu līgumos parasti ir paredzētas finansiālas sankcijas par līgumu laušanu pirms termiņa. Banka taču arī ar kaut ko ir rēķinājusies! Visi noguldījumi tiks pārnesti saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem līgumiem. Ja tas ir triju mēnešu līgums, klients saņems pēc trim mēnešiem pamatsummu un procentus pilnā apjomā, bet, ja viņš izdomās līgumu lauzt nākamajā dienā, no viņa tiks ieturēta papildu samaksa.
Parex bankai skaitliskajā ziņā ir ļoti maz klientu, kurus reāli skāra noguldījumu izņemšanas ierobežojumi, naudas summu ziņā, protams, tur ir runa par diezgan ievērojamām summām. Mēs esam šiem klientiem piedāvājuši pārslēgt depozītu līgumus uz noteiktiem termiņiem, piedāvājot atraktīvus nosacījumus, vai arī pārvērst tos vērtspapīros.
Filiāļu un bankomātu tīkls tiks saglabāts?
Jā, protams. Filiāļu tīkls paliks, bankomātu tīkls arī.
Cik kopumā izmaksās bankas zīmola maiņa? Kāds vispār ir rēķinājis, cik izmaksās visādu izkārtņu nomaiņa, jaunu veidlapu drukāšana un tamlīdzīgi?
Lielākā daļa izmaksu veidojas saistībā ar jaunā zīmola izstrādi, tas tomēr ir ļoti profesionāls darbs. Tur var sajust, kā Wolff Olins ir strādājuši un ko nozīmē firma ar tādu pasaulē pazīstamu vārdu. Lauvastiesa izdevumu bija plānota jau pagājušā gada mārketinga budžetā. Viss jau ir samaksāts no pagājušā gada budžeta līdzekļiem. Šī gada budžetā ir atvēlēta neliela summa šiem pašiem mērķiem.
Vai Citadele banka iesaistīsies kreditēšanas tirgū? Kur tiks ņemti resursi kredītu izsniegšanai?
Jaunajai bankai, tikko tā sāks savu operacionālo darbību, ierobežojumu vairs nebūs. Banka varēs kreditēt, un mums būs arī attiecīgi līdzekļi. Esam jau parakstījuši līgumu ar Eiropas Investīciju banku par 100 miljonus eiro lielu kredītlīniju mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Protams, mums ir arī depozītu programmas, kuru ietvaros tiek piesaistīti līdzekļi, zināmu daļu no tiem var virzīt arī kreditēšanai, un to mēs arī darīsim. Pašlaik Parex bankai ar kreditēšanu diez kas nav. Varējām izsniegt jaunus kredītkaršu kredītus un ļoti, ļoti ierobežotam klientu lokam stingrā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kontrolē varējām izsniegt kādu jaunu kredītu. No 1. augusta mēs varēsim normāli kreditēt. Es neteikšu, ka mēs to darīsim pārgalvīgi, mēs būsim ļoti piesardzīgi.
Kādas ir būtiskākās kļūdas, kas savulaik pieļautas kreditēšanā, un kā no tām izvairīties nākotnē?
Tā saucamā kredītu sabrukuma iemesls ir skaidrs. Bankās bija milzu likviditāte, lieki līdzekļi, kurus vajadzēja kaut kur izvietot. Līdzekļus visvieglāk bija izvietot nekustamā īpašuma kredītos, jo tur nekas daudz nav jādomā - kredītam pretī ir ķīla, kaut kas taustāms, novērtējams.
Jūsuprāt, tas, ka šogad pāris mēnešu laikā Rīgā sērijveida dzīvokļu cenas kāpušas par 17%, neslēpj jaunu burbuli?
Protams, risks ir. Pret to ir iespējams cīnīties gan valstij, gan FKTK. To var mēģināt darīt ar nodokļu politikas palīdzību, bet otrs variants ir noteikt šāda tipa kredītiem augstāku riska svaru. Pārāk zems kredītu riska svars ir viens no faktoriem, kas iepriekšējos gados veicināja absolūti vieglprātīgu kreditēšanu. Ja hipotekāro kredītu riska svars būtu jārēķina krietni augstāks par izsniegtā kredīta vērtību, tas uzreiz apgrūtinātu bankas kapitālu, bankas vairs nevarētu izsniegt tik daudz kredītu. Tā būtu perfekta bremze.
Kā vērtējat otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos Maksātnespējas likuma grozījumus?
Jāsaka godīgi, pēdējā laikā bijis tik daudz darba, ka es šajā jautājumā neesmu aktīvi iesaistījies. To dara mūsu bankas cilvēki, kuri aktīvi piedalās Latvijas Komercbanku asociācijas attiecīgās komitejas darbā. Bet, spriežot pēc visa, grozījumi būtu pamatīga bremze, kas liktu baņķieriem kārtīgi padomāt, kur tad tā nauda īsti tiek ieguldīta. Un tas, ka nekustamā īpašuma cena kāpj, vēl nenozīmē, ka tā kāps mūžīgi.
Pērn Parex banka pamatīgi optimizēja savus izdevumus. Varbūt jums ir padomā arī kāds veids, kā tikpat pamatīgi optimizēt valsts budžeta izdevumus?
Jā, Parex bankas izdevumi ir optimizēti - ja salīdzina izdevumus šī gada janvārī-maijā ar pagājušo gadu, to samazinājums ir 39%.
Ar valsts budžetu tas nav tik vienkārši. Arī bankā tik pamatīgu līdzekļu ekonomiju panākt tik īsā laikā ir ļoti nopietns darbs.
Kā, jūsuprāt, attīstīsies Latvijas ekonomika šī gada otrajā pusē?
Grūti spriest. Esmu pamanījis - ja ar pāris dienu atstarpi izlasa dažādas prognozes par vienu un to pašu tēmu, tad parasti patiesība izrādās kaut kur tieši par vidu. Ar prognozēm ir tā kā ar bitēm.