Šis viedoklis sakrīt ar to, ko šonedēļ paziņoja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (_Vienotība_), kura pēc vasaras sākumā paredzētajām prezidenta vēlēšanām ir noskaņota rosināt parlamentā diskusiju par grozījumiem Satversmē, lai paredzētu arī lielāku prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.
Vēlēs pa vecam
Līdz prezidenta vēlēšanām vasaras sākumā izmaiņas pamatlikumā netiks veiktas, un nākamo prezidentu izraudzīsies Saeima aizklātā balsojumā ar ne mazāk kā 51 balsi. Ja politiķi izšķirsies par izmaiņām Satversmē, tad tās attieksies uz nākamajām prezidenta vēlēšanām. Par tautas vēlētu prezidentu 2007. gada pavasarī ierunājās toreizējais premjers un Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis, noskaņots sākt par šo tematu plašu diskusiju. Tagad parlamentā pārstāvētā Visu Latvijai! 2009. gada novembrī sāka parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, lai paredzētu tautai tiesības vēlēt prezidentu, taču likuma ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu nesavāca.
Tautas vēlēts prezidents ir paredzēts arī Vienotībā pārstāvētās Pilsoniskās savienības programmā, par to ir iestājusies arī Latvijas Zemnieku savienība. Idejai bija atbalsts Saskaņas centrā ar piebildi, ka jāpaplašina arī prezidenta pilnvaru loks. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis jau ir paziņojis, ka ZZS rosināšot runāt arī par tautas vēlētu prezidentu S. Āboltiņas veidotajā sabiedriskajā padomē. Taču S. Āboltiņa šonedēļ intervijā Dienas viesistabā bija ļoti rezervēta un atzina, ka viņai nav pārliecības, vai 10. Saeimā šai idejai būs Satversmes grozījumu pieņemšanai nepieciešamais atbalsts - divas trešdaļas balsu. «Tā ir būtiska Satversmes maiņa, kurai īsti argumentus neredzu,» atzina Saeimas priekšsēdētāja, norādot uz vairākiem riskiem, ieskaitot naudas ietekmi prezidenta vēlēšanu kampaņā.
Tauta nobriedusi vēlēt
Bija iespaids, ka politiķi par tautas vēlētu prezidentu runā, lai izdabātu sabiedrības vēlmēm, jo atdot tik būtiska lēmuma pieņemšanu pilsoņiem, visticamāk, no laba prāta neviens negribētu. Daļa cilvēku, kas piezvanīja Dienai, patiešām gribētu vēlēt prezidentu, domājot, ka tad viņš būtu neatkarīgāks un ar lielāku ietekmi. Pensionārs Jānis aicināja palūkoties uz Lietuvu, kur tauta izraudzījusies labu prezidenti. Viņaprāt, «Latvijā ir nostiprinājusies demokrātija un tauta ir nobriedusi vēlēt Valsts prezidentu». Līdz ar to prezidentam būtu lielāka vara, «jo Valdis Zatlers labi runā, bet viņš nevar komandēt, un pēc tā, kas notika Jēkabpilī, prezidents neko nevarēja izdarīt». Uz to norādīja arī Zigurds Palejs no Rīgas, kurš ir pamanījis, kā «partijas cīnās par kasieru vietām uzņēmumos, bet prezidents neko nevar pateikt».
Laimonis Zabrauskis pieļauj, ka prezidentam būtu jādod tiesības ne tikai izraudzīties valdības vadītāju, bet ar valsts pirmo amatpersonu premjeram būtu jāsaskaņo arī aicinātie ministri. Viņš uzskata - prezidentam pēc pirmā pilnvaru termiņa beigām būtu jādod tiesības pašam sevi nominēt otrajam termiņam, lai neveidotos tāda situācija kā tagad, ka partijas gaida, kad V. Zatlers paziņos par gatavību darbu turpināt, bet prezidents - kad viņu uzaicinās. Zvanītāji arī uzskata, ka prezidentam būtu jānosauc kandidāti Tiesībsarga, ģenerālprokurora, Valsts kontroliera amatam.
Juris Gailītis no Rīgas uzskata, ka prezidents ir jāievēl Saeimai. Varētu būt līdzīgi kā Igaunijā, kad prezidentu vēlē parlaments un pašvaldību vadītāji. «Tauta nav nobriedusi tiešām prezidenta vēlēšanām. Ja būtu vēlējusies tauta, tad būtu bijis Anatolijs Gorbunovs, Dainis Īvāns, Raimonds Pauls, nevis Vaira Vīķe-Freiberga, bet tagad labas izredzes būtu Aivaram Lembergam,» uzskata J. Gailītis. Maijai, kas strādā Bauskas novadā, ir bažas, vai arī pēc prezidenta vēlēšanām nenotiktu līdzīgi kā pēc Saeimas vēlēšanām, kad cilvēki viļas parlamentā, jo «mēs paši nezinām, ko mēs gribam». Juris Jansons Ozolniekos atgādināja arī par risku, ar kādu prezidentam jārēķinās, ja viņš grib rosināt Saeimas atlaišanu - ja pilsoņu vairākums referendumā šo ierosinājumu neatbalsta, amatu zaudē prezidents pats. Valsts prezidents V. Zatlers 9. Saeimā iesniedza priekšlikumus grozījumiem Satversmē, aicinot dot prezidentam tiesības atlaist Saeimu bez riska zaudēt amatu. Taču parlaments šos grozījumus neizskatīja, jo tiem neesot divu trešdaļu atbalsta.