Bijušais TAVA vadītājs Armands Slokenbergs Dienai atklāj, ka runas par aģentūras pievienošanu LIAA lielākā vai mazākā mērā ir bijušas vairāku ekonomikas ministru laikā. Pašreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) kā galveno iemeslu min «izgāzto konkursu par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētas reklamēšanu».
«Tā nu gluži nav, ka TAVA slikti strādātu, tad jau tūrisma nozare pēdējos gados nebūtu piedzīvojusi tik labus un noturīgus rezultātus. Drīzāk tas ir skatījums nevis pēc lietu būtības, bet pēc ērtības. Ja uz lietām skatās birokrātiski un ierēdnieciski un virziens ir mazināt iestāžu skaitu, tad, protams, TAVA ir maza struktūrvienība. Situācija zināmā mērā ir paradoksāla, jo tūrisma nozarē viss ir labi, nozare ar TAVA darbību ir apmierināta,» uzskata A. Slokenbergs.
Viņš norāda, ka neveiksmīgie iepirkumi būtu jāskatās sistēmiski, ņemot vērā to, kā valstī vispār notiek iepirkumi. «Nekur ar sarežģītiem iepirkumiem neveicas viegli un vienkārši. Tikpat labi var paskatīties, cik daudz iepirkumu TAVA ir spējusi veiksmīgi realizēt un kāds ir to apjoms,» piebilst bijušais TAVA vadītājs.
Neizdevušos iepirkumus A. Slokenbergs dēvē par atsevišķiem elementiem, kas bijuši neveiksmīgi tieši to specifikas dēļ. «Reklāmas kampaņa sastāvēja no dažādām aktivitātēm daudzu gadu garumā, un absolūtais vairākums šo aktivitāšu tika realizēts.»
Izskatās, ka TAVA jau labu laiku atrodas intrigu virpulī. Jau pērnā gada vidū izskanēja baumas, ka A. Slokenbergs varētu zaudēt savu amatu ieilgušā iepirkuma dēļ, kas nav ļāvis arī pienācīgi strādāt pie Rīgas reklamēšanas starptautiskā līmenī. Par to tika runāts ne tikai D. Reiznieces-Ozolas priekšteča Vjačeslava Dombrovska (RP), bet arī vēl pirms tam - Daniela Pavļuta (RP) laikā. Gada sākumā baumas apstiprinājās, un tika paziņots par A. Slokenberga atkāpšanos. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola minēja, ka piecos gados TAVA vadītājs ir zaudējis entuziasmu un ir parādījies nogurums.
Konkurss uz jauno TAVA direktora vietu beidzās bez rezultāta. Runā, ka tieši zemais atalgojums bijis iemesls, kāpēc nav izdevies piesaistīt pienācīgus pretendentus. Turklāt mazā alga likusi uzdot jautājumus, vai gadījumā A. Slokenbergam paralēli TAVA direktora amatam netika piedāvāts vēl kāds darbs, lai tikai viņš piekristu vadīt aģentūru.
Tagad aģentūras liktenis izskatās jau izlemts. Paredzēts, ka valdībā par šo priekšlikumu varētu lemt septembrī, bet pirms tam šomēnes tiks izveidota darba grupa, kurā piedalīsies gan LIAA, gan TAVA vadība.
TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava Dienai nevēlējās komentēt iespējamos iemeslus, kāpēc tiek runāts par iestādes pievienošanu LIAA. Iepriekš ziņu aģentūrai LETA viņa atzina, ka aģentūrā ļoti maz zināms par to, kādā veidā šī apvienošana plānota. «Ja šāda apvienošana notiks, tad ir jādomā par to, lai tūrisma nozare saglabātu visas savas privilēģijas, kas tai ir bijušas līdz šim,» viņa sacīja.
Uz jautājumu, vai TAVA kā atsevišķa institūcija gadījumā nestrādātu labāk, LIAA vadītājs Andris Ozols atbild noliedzoši: «Vienots un spēcīgs atbalsts ir krietni labāks nekā sadrumstalots. Tā tas ir visās nozarēs. Iedomājamies tagad atsevišķu kokrūpniecības aģentūru. Noteikti tā saņemtu krietni vājāku atbalstu, nekā tas notiek tagad LIAA ietvaros.» Daļa TAVA darbinieku pēc aģentūru apvienošanās paliks bez darba.
D. Reizniece-Ozola skaidro, ka TAVA administratīvos darbiniekus daudz prātīgāk būtu izmantot tūrisma politikas veidošanā. Viņa apzinās, ka nav vienīgā ekonomikas ministre, kas uzskata, ka TAVA kā atsevišķa institūcija nav vajadzīga: «Gan iepirkums par Rīgu 2014, gan arī citi iepirkumi liecina, ka TAVA nav administratīvās kapacitātes. No 16 cilvēkiem seši strādā, lai nodrošinātu administratīvo resoru, bet visi šie neveiksmīgie iepirkumi liecina, ka viņi netiek ar to galā. Pat ja ir labas idejas, praktiskais izpildījums ir vienkārši vājš. Daudzas valstis nodarbojas ar līdzīgu resoru konsolidāciju, lai tādā veidā gūtu lielāku efektivitāti,» skaidro ministre.