«No 2009.gada 1.jūlija masveida izsūtīšana ir atļauta, deviņas reizes gadā var izsūtīt vienam lietotājam no viena izsūtītāja,» apgalvots surogātvēstulē jeb _spamā_, kurā mudina iegādāties arī programmas, kas uzņēmēja piedāvājumu «palīdzēs izsūtīt efektīvāk».
Kā kontaktpersona norādītais Jānis sazvanīts apgalvo, ka cena nav liela, tāpēc, «ja grib ar to lietu darboties nopietni», jāņem visa bāze ar sūtīšanas programmām par Ls 100. Viņš galvo, ka adreses, galvenokārt privātpersonu, esot īstas, dabūtas «no adminiem, kas strādā portālos». «Viss darbojas jau ilgi, es visu parādīšu un izstāstīšu. Valdība pieņēma jaunu likumu: ja nesūtīsi vairāk par deviņām reizēm gadā, neviens nesūdzēsies,» klāsta Jānis.
Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa šādu likuma interpretāciju noliedz kā nepatiesu. Patiešām, 1.jūlijā spēkā stājušies grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Tajos noteikts, ka uzraudzības iestādei, proti, DVI, ir pienākums veikt pārbaudi par komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma ievērošanu, ja gada laikā «viens pakalpojuma saņēmējs ir saņēmis vismaz 10 komerciālu paziņojumu no viena pakalpojuma sniedzēja» un iesniedzis par to sūdzību. Grozījumi šāgada valsts budžeta izmaiņu paketes ietvaros veikti, lai taupītu resursus - iepriekš par katru saņemto surogātvēstuli personai bija tiesības pieprasīt pārbaudes veikšanu un vainīgā saukšanu pie atbildības, kas tērējis lielu daļu DVI kapacitātes.
Taču DVI joprojām ir tiesības sākt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas, un tas noticis arī šajā gadījumā. Pārbaude sākta pirms pusotras nedēļas, jo par vēstuli ar e-pastu tirgošanas piedāvājumu inspekcijā sūdzējušies jau gandrīz 30 cilvēku, stāsta S.Plūmiņa. Tiks pārbaudīts arī, kā adreses nonākušas bāzes veidotāju rīcībā. «Taisnība, ka juridiskai personai tagad drīkst nosūtīt vienu e-pastu ar komerciālu paziņojumu, taču jānorāda adrese, uz kuru var sūtīt atteikšanos no turpmākajiem. Ja saņemts atteikums, vēstules sūtīt vairs nedrīkst. Fiziskai personai šādu vēstuli var sūtīt tikai tad, ja piekrišana saņemta iepriekš,» skaidro S.Plūmiņa. Viņa uzsver, ka katra aizliegta komerciāla paziņojuma nosūtīšana ir administratīvs pārkāpums, par kuru sods fiziskām personām var sasniegt 350, bet juridiskām - 5000 latu.
Vēl kādā mājaslapā darbojas surogātvēstuļu biznesa darboņi, kas paši sagatavo spama maketu un to arī nosūta. Datubāzē esot vairāk nekā 135 000 Latvijas organizāciju, firmu un privātpersonu e-pasti. Par šāda rūpala esamību DVI vadītāja uzzināja no Dienas un solīja sākt pārbaudi arī par to, jo arī tas esot nelikumīgi.