Nupat Valsts kontrole (VK) pavēstījusi, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušā gada laikā, iespējams, nepamatoti iekasējis iedzīvotāju ienākuma nodokli 5,8 miljonu eiro apmērā, gada neapliekamo minimumu nepiemērojot 41 032 personām. VID šos pārmetumus, protams, noraida - esot gana plaši informējis, ka līdz ar elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešanu cilvēkiem pašiem tajā jāatzīmē informācija par apgādājamiem. Kurš to nav izdarījis, pats vainīgs.
Vispirms gan gribētos atgādināt, ka šajā informācijas pārsātinājuma laikā ļaudīm ir raksturīgi pamanīt un izmantot tikai tās ziņas, kas attiecīgajā brīdī šķiet aktuālas. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka ārkārtīgi lielu daļu jebkādu - citkārt, bet ne attiecīgajā brīdī - svarīgu vēstījumu vienkārši nepamanām. Tāpēc skaidrojumiem jābūt precīzāk mērķētiem, bet, ja konstatēta problēma, no valsts puses daudz korektāka par vainas novelšanu uz cilvēkiem būtu risinājuma piedāvāšana, kā lieki iekasētos nodokļus tomēr kompensēt.
Tiesa, vismaz uzņēmējiem jau ir pieredze ar to, ka VID cilvēku nezināšanu savā labā izmanto ļoti labprāt. Cik zināms, daudzi ir cietuši no tā, ka pēc triju gadu termiņa valsts budžetā ieskaitīta nodokļu pārmaksa. Bez kādiem brīdinājumiem, bez piedāvājuma to izmantot citu nodokļu segšanai. Vienkārši likumā ir bijusi paredzēta iespēja šādā veidā valstij tikt pie papildu nodokļu ieņēmumiem, un VID to izmantojis. Līdzīgi kā VK fiksētajā gadījumā. Te būtu pieminams arī kāds cits aspekts - uzņēmumiem visai bieži mēdz būt situācijas, kad kāds nodoklis pārmaksāts, bet cits mazliet aizkavēts. Būtu tikai normāli, ja viena iztrūkumu automātiski dzēstu no otra - jau samaksātā. Bet ne - nodokļu iekasētājiem tas par sarežģītu. Tā vietā par kavēto summu krājas soda procenti, kaut par nodokļa pārmaksu, protams, nekādi procenti nepienākas.
Bet atgriezīsimies pie VK un VID strīda, kas pats par sevi ir absurds. Ko mums - sabiedrībai - dod, ka divas valsts iestādes katra savu taisnību cenšas apliecināt publiskajā telpā un ka redzamas tikai valsts iekšējās problēmas un atgaiņāšanās no tām, nevis risinājumi? Skaidrs, ka cilvēkiem gribas, lai valsts pārvalde darbotos kā vienots, saskanīgs mehānisms, kas nemitīgi tiek uzlabots. Jo tikai tad būtu sajūta, ka valsts institūcijas strādā sabiedrības, nevis pašas savā labā - tāds iespaids diemžēl rodas situācijās, kuras šeit aprakstītas. Es nesaku, ka problēmas būtu slēpjamas, tieši otrādi - ja tādas atklātas, par to nevis ilgi un gari, piedodiet, jākladzina, bet jāatrod taisnīgākais risinājums, un to tad arī var komunicēt kaut visas iestādes pēc kārtas.