Jūs ļoti labi izskatījāties arī bez kosmētikas. Kā izdodas uzturēt sevi formā?
Tagad nesportoju, jo nepietiek tam laika, tāpēc cenšos piedomāt pie tā, ko ēdu, un pēc iespējas atturos no neveselīgiem produktiem. Diemžēl viss, kas ir ļoti garšīgs, parasti ir arī kaitīgs.
Ēdu dalīto uzturu, zivis un dzeru daudz ūdens un tējas ar medu, bet reizi nedēļā ļauju sev apēst kaut ko neveselīgu, piemēram, kartupeļus ar gaļu, pīrādziņus vai manis iecienītos gaļas salātus Olivjē. Uzskatu, ka dzīvē pats no sevis nekas rokās nedodas, viss ir jānopelna. Tāpēc, lai kaut ko nopelnītu, ir jābūt labā fiziskā formā. Svarīgi dzīvot mierā un bez stresa.
Vai izdodas?
Ne vienmēr, bet man ir paveicies, ka neesmu no cilvēkiem, kas pārdzīvojumu brīžos izēd tukšu ledusskapi, drīzāk dzeru daudz ūdens. Turklāt uztraukumu brīžos cenšos saprast, kāpēc es stresoju un vai tas ir tā vērts.
Es mēģinu pa dzīvi plūst kā upe. Tas, kas man ir, manās rokās nonāk ne tāpēc, ka pēc tā esmu rāvusies ar zobiem un nagiem. Nebūt ne. Viss parasti notiek pats no sevis. Reizēm pat liekas, ka kaut kas atnāk nepelnīti.
Izklausās, ka esat ļoti mierīgs, nosvērts cilvēks?
Ne vienmēr. Varu būt ļoti dažāda. Reizēm esmu jautra un dzīvespriecīga, bet uznāk brīži, kad esmu domīga. Māku uztaisīt arī histēriju.
Reizēm aktieri pa skatuvi ņemas slapju muguru. Kā pēc izrādes atgūstat spēkus?
Ja cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, darbs spēkus nepaņem, tas drīzāk dod spēku. Vismaz man tā ir. Es smeļos spēku gan saskarsmē ar skatuves partneriem, gan dzirdot, ka zālē atskan aplausi. Man palīdz strādāt arī apziņa, ka man izdodas tas, ko daru.
Arī skumjās lomas neizsmeļ spēkus?
Ar mani ir tā - jo smagāka loma, jo vieglāk izgrūst laukā to negatīvo enerģiju, kas pašai iekšā sakrājusies. Ir psihoterapeiti, kas, izmantojot lomu spēles, savā terapijā palīdz cilvēkiem izteikt, ko viņi jūt un domā. Man teātris ir šāda terapija. Jo grūtāk man ir uz skatuves, jo vieglāk kļūst pēc tam, jo, pārnākot mājās, vairs nav jāsūkstās par dzīvi. Grūtāk, ja sliktā garastāvoklī jāspēlē priecīga loma, bet arī tas nav neiespējami. Teātrī ir teiciens - kā sāk spēlēt mūziku, tā sunīši dejo. Tāpēc, līdzko sākas izrāde, esmu gatava darbam.
Aktieriem jāspēj atcerēties daudz teksta? Ko darāt, lai to neaizmirstu?
Jā, daudz kas ir jāatceras, bet tikpat daudz kas aizmirstas. Man ar atmiņu ir kā ir - nevaru atcerēties vairāk par trim cipariem un mūžam aizmirstu uzvārdus. Informāciju galvenokārt uztveru sajūtu līmenī ar emocijām. Tādas zināšanas, kas jāapgūst tikai ar mācīšanos, manā galvā noturēt ir ļoti grūti. Es varu daudz ko ātri iemācīties, bet tikpat ātri visu aizmirstu. Es pat nevaru atcerēties ne vārda no divus gadus iepriekš spēlētām lomām.
Ko darāt, ja aizmirstas arī repertuārā esošas lomas teksts?
Nākas improvizēt. Pedagogs gan mums kādreiz stāstīja, ka labākā improvizācija ir iepriekš sagatavota improvizācija. Tāpēc, ja izrādes laikā aizmirstas teksts, ir sagatavoti vairāki varianti, ko darīt. Es improvizēju diezgan bieži.
Esat dziedoša aktrise. Vai dziedat arī ārpus skatuves, piemēram, dušā?
Nē. Es, braucot ar mašīnu, pat neklausos radio, jo nevaru klausīties mūziku pa ausu galam. Vai nu es aktīvi klausos un ieslēdzos mūzikā, vai neklausos vispār.
Kā ar kaitīgajiem ieradumiem?
Es ļoti mīlu labi paēst, sevišķi saldumus.
Tad jau priekšroku dodat šokolādei, nevis kotletēm?
Nē, kotletēm. Ja neesmu paēdusi, tad noteikti kotletes. Bet, ja kotletes jau vēderā, apēdīšu arī šokolādi. Man ļoti garšo gaļa, lai gan ne pārāk bieži to ēdu. Garšo sulīgs steiks.
Smēķējat?
Es smēķēju septiņus gadus, bet ļoti smagā cīņā smēķēšanu atmetu. Ja esmu kādā pasākumā, kur citi dzer, bet es esmu pie stūres, varu sev atļaut uzsmēķēt kādu cigareti, bet pilnīgi skaidri zinu, ka nekad regulāri smēķēt neatsākšu.
Kad atmetu, izrādē, kurā tolaik spēlēju, man bija jāsmēķē. Scenogrāfija tika pārveidota tā, lai man tas nebūtu jādara. Kopš nesmēķēju, saprotu, cik daudz vieglāk dziedot kļuvis balsij.
Kā ārstējaties, ja esat apslimusi?
Bija periods, kad skatuve man bija tik svarīga, ka es izrāžu dēļ ārstējos tikai ar antibiotikām, līdz kādā brīdī antibiotikas pārstāja iedarboties. Ar laiku uzkrājusies dzīves pieredze, un tagad izrāžu vai uzstāšanās dēļ veselību nebendēju. Antibiotikas dzeru tikai tad, ja ir nopietnas veselības problēmas. Ja pieķeras kaut kādi vīrusi - kā šoruden, teātrī liekam fonogrammu, jo augstās notis ar sāpošu rīkli grūti izdziedāt. Ārstējos, dzerot C vitamīnu, tējas, ēdot medu un aveņu ievārījumu.