Pirms nedēļas, kad Saeimā tika karsti diskutēts par dažādu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu, karavīru, policistu, ministru, ierēdņu, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts kontroles un pašvaldību iekļaušanu vai neiekļaušanu jaunajā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas regulē ne tikai atalgojumu, bet arīdzan sociālās garantijas, neviens deputāts pat ne ar pušplēstu vārdu neieminējās, ka arīdzan tautas priekšstāvjiem tomēr nepieklātos baudīt lielākas garantijas kā citiem. Neviena paša vārda! Un šodien Saeima lems par to, ka tādas deputātiem pienākas arī turpmāk.
Parlamenta spīkera Gundara Daudzes (ZZS) publiskais solījums, ka, iespējams, deputātiem tomēr varētu tikt samazinātas piemaksas vai kādu kompensāciju apmērs, pagaidām ir tikai solījums, kurš turklāt tikšot pildīts ne ātrāk kā nākamā gada martā. Jā, formāli viss ir kārtībā, algu saglabāšana šī gada līmenī ir labāka nekā Kārtības ruļļa negrozīšana vispār, jo, strikti pildot tajā rakstīto, jau nākamgad deputāti varētu prasīt sev pamatīgu algas pielikumu.
Tomēr tagad, kad atalgojumu likums precīzi regulē sociālo garantiju apjomu, īpaši uzkrītošs ir fakts, ka Saeimas deputātiem paredzētās garantijas ir ļoti dāsnas. Nav paredzēts samazināt pat kompensāciju, uz kuru jau nākamruden varēs pretendēt tie parlamentārieši, kuriem vēlētāji nebūs devuši mandātu arī turpmākos četrus gadus dēvēties par tautas priekšstāvjiem. Solījums no trim līdz vienai mēnešalgai samazināt vismaz šīs kompensācijas tā arī palicis neizpildīts, ignorējot faktu, ka iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā dažs labs tā dēvētā mīkstā mandāta deputāts šādas kompensācijas iemanījās saņemt pat vairākkārt.
Protams, tautas kalpi var argumentēt, ka šogad viņu algas jau samazinātas divas reizes un pāri palikuši tikai «nožēlojami» 986 lati pirms nodokļu nomaksas. Bet Saeimas deputāti jau nedzīvo no algas vien. Aizej uz komisijas sēdi, un 18 latu kabatā, pat tad, ja sēde ilgusi tikai pāris minūšu. Piemaksās par darbu komisijās, kas noteikti nav uzskatāms par papildu slodzi, bet gan tikai un vienīgi par deputāta tiešo pienākumu pildīšanu, daži šī gada novembrī saņēmuši vairāk nekā 500 latu. Turklāt parlamenta gaiteņos melš, ka esot arī deputāti, kas mēdzot ierasties tikai uz komisijas sēdes sākumu, lai ātri parakstītos par dalību sēdē un tad pazustu. Kādēļ? Acīmredzot tieši piemaksas dēļ. Atsakoties kaut vai tikai no šīm piemaksām, kas patiesībā tiek maksātas par deputāta pamatdarba veikšanu, parlamentārieši jau demonstrētu, ka ir sapratuši, kādēļ viņiem tiek pārmesta dzīvošana citā realitātē. Bet nekā!
Turpinās saņemt gan piemaksas, gan kompensācijas. Kārtības rullis paredz, tātad jāņem! Pat tad, ja esi svarcēlājs un parlamentā neesi redzēts mēnešiem ilgi.
54 latus mēnesī kā sakaru izdevumu kompensāciju laikā, kad telefonsakaru operatori cits skaļāk par citu sola vai nu bezmaksas sarunas, vai daudzus simtus minūšu par pāris santīmiem minūtē. 135 latus mēnesī, lai kompensētu savus reprezentācijas izdevumus. Nevar taču Latvijas Republikas Saeimas deputāts no plikas algas pieklājīgi apģērbties un safrizēties!
Neviens lai neiedomājas, ka no attālākas pilsētas vai pagasta ievēlēts deputāts dzīvokli Rīgā varētu īrēt par 90 latiem vai 150 latiem mēnesī, kaut arī par šādām cenām šobrīd tiek izīrēti mājokļi pašā Rīgas centrā. Deputāta cienīga dzīvokļa īre izmaksā vismaz 300 latu mēnesī, bet parasti - 388 latus jeb maksimāli saņemamo kompensācijas apmēru! Un vai tad kāds var pārmest, ka dažiem deputātiem brīvdienas labāk patīk pavadīt pie dabas krūts un tīru sirdi saņemt transporta izdevumu kompensāciju 179 latu apmērā?
Līdz Zimbabvei, kurā bez darba ir vairāk nekā 90% iedzīvotāju, inflācija mērāma miljonos procentu, bet politiķi par valsts naudu pērk viskiju un kaviāru, Latvijai, protams, vēl tālu. Bet tikpat tālu mums ir līdz Skandināvijai, kur vēsts, ka parlamenta maksāta kompensācija tiek izmantota mājokļa īrēšanai no paša radiem, kā minimums liktu īrētājam nokaunēties, atmaksāt jau saņemtās kompensācijas un turpmāk no tādām atteiksies.
Pagaidām mūsu parlamentārieši tikai demonstrē, ka viņiem ir kaut kas kopīgs ar teflona pannām -noskurina pārmetumus un lemj, ka deputātu ienākumiem noteikti jābūt rakstāmiem ar četriem, nevis trim cipariem.