«Es pārsvarā iestudēju latviešu dramaturģiju, jo man šķiet, ka tā ir pietiekami būtiska lieta, ko mēs joprojām novērtējam par zemu,» saka režisors Lauris Gundars un tūlīt pat arī piebilst: «Ar ļoti retiem izņēmumiem, un šis ir tas gadījums, kad esmu ķēries pie ārzemnieka.» Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē viņš ir iestudējis jaunā amerikāņu dramaturga Džeika Džepsona kamerdrāmu Rupucis, kuras pirmizrāde notiks šodien, 31. oktobrī.
«Līdz 30 gadu vecumam esi izmisīgi centies piemēroties šai nesaprotamajai pasaulei, bet tad kādā naksnīgā pludmalē tu sastopi ko tādu, kas neatbilst pareizajām ikdienas formulām,» - tā tiek pieteikta izrāde, kurā piedalās aktieri Iveta Pole, Inga Alsiņa-Lasmane, Ivars Krasts un Varis Piņķis. Ar šo lugu L. Gundars pirmo reizi saskāries pagājušajā gadā Jūdžīna O'Nīla Teātra centra rīkotajā darbnīcā Igaunijā. «Veselu nedēļu buroties tai cauri, es sapratu, ka man gribētos to parādīt latviešu skatītājam,» atceras režisors, kurš šo ideju pastāstījis Alvim Hermanim. Lugas izvēle sakņojas apstāklī, ka mums pašiem nav neviena dramaturģiskā materiāla par cilvēkiem, kuriem tagad ir 30 vai nedaudz pāri un kuri dzīvo savā - dažādiem gadžetiem pārpildītā - pasaulē.
«Mēs to apzināti neesam lokalizējuši,» piebilst režisors. Viņš uzskata, ka tas nav bijis nepieciešams, jo «šodien globalizācija izpaužas ne tikai ārēji, bet arī iekšēji, un tas šoreiz nav ne labi, ne slikti». Tie, kuriem ir bijusi iespēja noskatīties dažus fragmentus no Rupuča, teikuši: «Pilnīgi mana dzīve!» Šādu darbu trūkumu Latvijā L. Gundars skaidro ar mulsinošo valsts dotēto teātru repertuāra izvēli, kur mūsdienu dzīves atspulgs ir iecelts eksperimenta kārtā vai arī tiek radīts nevalstiskā teātrī «pilnīgā nabadzībā, pilnīgos mīnusos». «Tas ir absurds!» saka režisors, kurš uzskata, ka kopējā sistēma veicina putekļainu, bet aprobētu vērtību daudzkārtēju atkārtošanu, kuras tāpat izdzīvos, bet neveicina lietas, kuras var radīt tikai šeit un tagad.
Ar iestudējuma Rupucis pirmizrādi tiks ievadīta ASV dramaturģijas nedēļa Latvijā, kas notiks no 1. līdz 5. novembrim. Ar ASV vēstniecības atbalstu tajā tiks rīkotas divas dažādas darbnīcas, kuras vadīs gan jaunās amerikāņu dramaturģijas laboratorijas Jūdžīna O'Nīla Teātra centra pārstāve Anna Morgana, gan arī Džeiks Džepsons, kurš piedāvās patrenēt rakstīšanas muskuli. «Tajās ir pieteikušies ļoti daudz cilvēku,» atklāj L. Gundars, kurš, pērn nokļūstot darbnīcā ar amerikāņiem, aizdomājies, cik tālu vai tuvu mēs esam, un pārsteidzošā kārtā atklājis, ka viņu domāšanas veids teātra pasaulē mums pat ir drusku tuvāks nekā dažām visai populārām Eiropas valstīm.