«Ģimenes īpašumu vērtība krītas par 28 milj., brīvostai ieņēmumi samazinās, pilsētas budžets lejā IIN izmaiņu dēļ. Kā lai cilvēks dzīvo?» daudz atklātāks ir vēl kāds tviterī esošs Aivars Lembergs (@ALembergs). Profila bildē tā pati seja, taču nolaistiem lūpu kaktiņiem, par sevi saka: «Esmu patiesais, jo nemeloju.» Šim gan ir teju desmitreiz mazāk sekotāju.
Slēgt ir iespējams
Jau vairākus gadus tvīto arī kāda Lilita Zatlere. «Šodien vakariņās tiks padots karaliskais balodis no Luāras ielejas. Ceru, ka būs ēdams.» «Kāds nevēlas paņemt mani kādai labdarības akcijai par seju? Bet tādai, ko TV rāda.» Bijušā prezidenta kundzes tēlu tviterī konstruē kāds asprātis, kurš turpat personas aprakstā gan min, ka tas ir sabiedrības dāmas viltus konts, tādējādi no sevis noņemot atbildību - parodēšanu neviens likums neaizliedz.
Diena jau vēstīja par sociālajā tīklā Facebook izveidotu lapu Party bomzis, kurā tiek ievietotas dažādos publiskos pasākumos regulāri manāmu personu bildes un itin kā viņu vārdā rakstīti paraksti, ko, iespējams, varētu saukt gan par apmelošanu, gan sociālā naida kurināšanu. Zināms, ka Facebook administrācija, reaģējot uz sūdzību, atteicās izdzēst minēto lapu, jo tam neesot pamata. Tas rada jautājumu, vai cilvēks ir pasargāts no sevis izsmiešanas vai jebkāda cita veida atdarināšanas internetā?
Pasargāts nav, taču risinājumi ir - liecina katoļu priestera Ilmāra Tolstova pieredze. Tieši viņš savulaik vairākus mēnešus centās apkarot kardināla Pujata parodēšanu tviterī, līdz tas izdevās: «Baznīcas jurists uzrakstīja iesniegumu Twitter, izskaidrojot situāciju, un tas bija dažu dienu jautājums, līdz viltus konts tika slēgts. Viņi jau var arī neslēgt to kontu, bet, cik saprotu, viņiem tur, Amerikā, bija kaut kāda sanāksme, un, tā kā vērsāmies oficiāli kā katoļu baznīcas pārstāvji, lietu atrisināja ļoti ātri.» I. Tolstovs uzskata, ka, lai panāktu parodijkonta slēgšanu, vajadzīgs labs jurists, un piebilst, ka «vislabāk sūtīt no paša [parodētā] cilvēka adreses, jo tad viņi verificē - pārbauda». I. Tolstovs piekrīt, ka lielākoties ieraksti bijuši labdabīgi, taču šī joka beigšanos nolēma panākt, jo «bija dažas epizodes par kardināla altārzēniem, kas pieglaužas viņam klāt, un tas bija laikā, kad bija tie pedofilijas skandāli. Kas bija vistrakākais - pat ja ieraksti nebija naidīgi, tie radīja iespaidu, ka par kardināla izteikumiem var pasmieties. Tāds jau ir viltus konta mērķis - padarīt cilvēku smieklīgu. Pēc tam kad kardināls runā ko nopietnu, visi jau veic tādu kā salīdzinājumu ar viltus kontu». Jāpiebilst, ka viltus kardinālam tviterī bija Latvijas mērogam daudz - ap 10 tūkstošiem - fanu. Dažus ierakstus lasītāji cits citam pārsūtīja pat vairākus simtus reižu.
Parodē arī policiju
Valsts policija neesot saņēmusi iesniegumus ar lūgumu palīdzēt izdzēst maldinošu informāciju internetā - vismaz ilggadējais iestādes sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis šādus gadījumus neatminas. «Veselīgā sabiedrībā parodijas saprot. Cita lieta ir mērķtiecīga goda un cieņas aizskaršana, kas gan arī [kopš 2009. gada] Latvijā nav aizliegta ar likumu. Aizliegta ir neslavas celšana.» Tātad - Krimināllikums paredz sodu par apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, masu saziņas līdzeklī vai arī mutvārdos, ja tas izdarīts publiski. Kurā gadījumā tas attiecas uz viltus profiliem sociālajos tīklos? T. Sadovskis skaidro, ka neslavas celšana ir ļaunprātīga melība, piemēram, saucot cilvēku par zagli, ja viņš par zādzību nav bijis notiesāts. Savukārt par goda un cieņas aizskaršanu tiek runāts Civillikumā, un tas nozīmē - ja cilvēks uzskata, ka kāds viņam minētajā veidā izdarījis pāri, tostarp virtuālā vidē, viņš var vērsties kādā no civillietu šķīrējtiesām. Tas gan ir dārgs un laikietilpīgs pasākums, jo pašam nāksies segt gan tiesvedības maksu, gan tiesnešu un advokātu honorārus un citus izdevumus.
Izrādās, no parodēšanas nav pasargāta pat Valsts policija. T. Sadovskis, kurš sēž pie VP tvitera konta «pults», atklāj, ka pirms kāda laika pamanījis virtuālo dubultnieku, kas policijas vārdā turpat tviterī atbildējis uz cilvēku jautājumiem, reaģējis uz sūdzībām un bija paspējis ielaisties diskusijā Artusu Kaimiņu, kurā tolaik vēl aktieris nolamāts necenzētiem vārdiem. T. Sadovskis aizpildījis anketu turpat tviterī, un pēc dažām dienām viltus vietne tikusi bloķēta. Situācijas ātro atrisinājumu viņš skaidro ar to, ka VP profilam tviterī piešķirta autentiskuma zīme, uz ko var pretendēt, piemēram, valsts iestāžu, lielu uzņēmumu, slavenību, politiķu un citu publisku personu konti.
Pierādīt nav viegli
Dzirdēti gadījumi, ka skolēni viltus profilus sociālajos tīklos izmanto kā mobinga instrumentus pret saviem klasesbiedriem. Šādos gadījumos, piemēram, aizskartā bērna vecākiem jāiesniedz sūdzība konkrētās vietnes administrācijai. Populārākajās - Twitter, Facebook un Draugiem.lv - to var izdarīt turpat, aizpildot noteikta parauga anketu. Piemēram, Twitter autentiskuma politika noteic, ka citas personas imitācija ir pārkāpums, taču to pierādīt var nenākties viegli. Cilvēku ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem ir daudz, nav izslēgts, ka kāds no viņiem arī izskatā ir savstarpēji līdzīgs. Ļaundaris to var ņemt vērā, un šādā gadījumā atbrīvoties no virtuālā klona būs teju neiespējami. Turklāt Twitter administrācija pasaka priekšā, kā rīkoties, lai viņiem nebūtu tiesību bloķēt kontu: «Skaidri norādīt, ka tam nav nekādas saistības ar personu ar tādu pašu vārdu.» Gluži kā L. Zatleri parodējošā profila gadījumā. Bet, kamēr A. Lemberga parodijkontā tviterī ievietotā piedauzīgā bildē divas dāmas demonstrē plikus dibenus, ieraksts virs kuriem vēsta: «Man Ziemassvētku dāvana, saņēmu atļauju izbraukšanai uz AAE. Jums palicējiem Latvijā vēlu jauku palikšanu», tikmēr pats Ventspils mērs Dienai norāda: «Esmu viens no politiķiem, pret kuru politiskajā cīņā izmantoti visdažādākie līdzekļi. Esmu bijis apcietināts, apsūdzēts un dedzināts. (..) Esmu aprakstīts, reklamēts un kariķēts. (..) Taču mana nervu sistēma joprojām ir stabila, ar negodīgu politisko cīņu to ietekmēt nav iespējams. Par alternatīviem kontiem ar manu vārdu sociālajos tīklos neko nezinu, jo tos neesmu nedz meklējis, nedz pētījis. Manu dzīvi tie nekādā veidā neietekmē. Jācer, kāds ar tiem nopelna sev iztiku, tādējādi nepretendējot uz valsts pabalstiem.»