aprīlim. Instalācija aicina skatītāju ielūkoties, kā dabas un klimata jautājumi tiek risināti mākslas pasaulē. Vismaz tā rakstīts par Sandegordu izplatītājā informācijā internetā. Kā arī, ka mākslinieks cer ar savu darbu veicināt diskusijas par ekoloģijas tēmu. Tā, kā izrādās, nav taisnība. «Nē, galīgi nē,» mākslinieks atbild uz manu jautājumu, vai viņu nodarbina ekoloģijas jautājumi, «neesmu politisks, necenšos uzvelt kādam atbildību vai lasīt morāli. Necenšos pateikt, ko mēs esam darījuši nepareizi.» Taču ar rietumnieka pieklājību Sandegords piebilst: «Ir dabiski jautāt par ekoloģiju, redzot, ar ko es strādāju. Es tam neiebilstu, taču mans mērķis nav mainīt pasauli.»
Viņa mērķis ir izpētīt tukšumu. Krāmu ielas instalāciju veido milzīgas ventilācijas caurules, kas iet no loga logā, no stāva stāvā, no ēkas ēkā. Pa tām no telpas telpā ceļo gaiss. Telpās ir novietoti caurspīdīgi, ierāmēti stikli. Pamazām tie pārklājas ar haotiskiem rakstiem - tās ir sēnes -, stikls ir noklāts ar organisku materiālu, ko tās «ēd». «Cilvēki runā par tukšām telpām, bet tajās nekad nekas nav tukšs,» skaidro Sandegords, «es esmu ieinteresēts telpu neredzamajā saturā, konkrētajā darbā es mēģinu vizualizēt gaisa sastāva dažādību. Es nemanipulēju, es tikai rādu to, kas jau ir.» Uz grīdas stāv materiāli, ar kuru palīdzību viņš vizualizē tukšumu, - lielas burkas, kas pildītas ar sēņu «pārtiku», kas izraisītu acumirklīgas aizdomas jebkurā lidostas drošībniekā. Veidojot savus darbus, viņš strādā kopā ar Kopenhāgenas Tehnisko universitāti. «Es izmantoju viņu zinātni, lai pietuvotos savai mākslai. Es pieeju zinātnei no mākslinieka puses, to izmantoju nezinātniskā veidā,» uzsver Sandegords.
Lai arī Sandegords ir ieinteresēts neredzamajā, viņu neinteresē neizskaidrojamais. «Dieva jautājums nekad nav mani nodarbinājis, jo kubikmetrā gaisa ir tik daudz informācijas, ko vizualizēt, ka ar to man pietiks visai dzīvei,» iesmejas mākslinieks. Taču, lai arī viņš nav ieinteresēts mistikā, kā viņš pats atzīst, viņa darbi šķiet mistiski.
Tukšums viņu interesē arī kā filozofiska kategorija. «Ir daudz runāts par to, kā tu sevi redzi telpā,» stāsta Sandegords, «apzināties sevi ir svarīgs elements. Mani stimulē jautājums par to, kāds tu esi eksistences pamatos. Dzīvei pamatā allaž ir bioloģiski procesi. Varētu teikt, ka tas ir tāds dabaszinātņu piegājiens filosofijai.» Sandegordu fascinē telpas bioloģiskie nosacījumi, taču allaž modernā kontekstā - savos darbos viņš vienmēr izmantojis galeriju klimatu. Izņemot vienu darbu Balons, kuram viņš vācis gaisu no dažādām pasaules vietām. «Mani interesē telpas atmiņa,» norāda mākslinieks. Tiklīdz viņš šo gaisu bija ieguvis, tā viņam bija gribējies to atraut no vietas, kur tas iegūts, un padarīt anonīmu. Mākslinieks šo dažādajos Zemes nostūros iegūto gaisu sajaucis vienā bezpersoniskā balonā. «Savu radošo darbu salīdzinu ar nezināmas izcelsmes akmeņu krāšanu maisā,» paskaidro Sandegords.
Izstāde
Instalācija Exhale
Galerijā Supernova līdz 25. aprīlim