Tas liek uzdot jautājumu, kāpēc ar samērā tik lielu budžeta finansējumu izglītībai naudas tomēr trūkst, vai tas neliek domāt par neefektīviem tēriņiem.
Ēku noslodze tikai 50%
Kā Dienai atzīst izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile: «Ja skolu tīklu būtu iespējams optimizēt un padarīt efektīvāku vienas dienas laikā, varētu teikt, ka vispārējai izglītībai līdzekļi patiešām ir pietiekami.» Taču skolu tīkla optimizāciju ir plānots īstenot vēl četrus gadus un pabeigt tikai 2020. gadā. Par šo tēmu jau 2001. gadā, tātad pirms četrpadsmit gadiem, izglītības eksperts, pašreizējais Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks rakstīja: «Latvijas izglītības problēmas saistās, pirmkārt, ar neefektīvu resursu izmantošanu. Latvijā ir saglabājies tradicionāli blīvs skolu tīkls ar novecojušu infrastruktūru, lieliem energoizdevumiem un relatīvi zemu klašu piepildījumu, kas neatbilst šodienas iedzīvotāju blīvumam un kvalitātes prasībām. Latvijā ir viena no pasaulē augstākajām skolēnu - skolotāju skaita attiecībām, aptuveni viens skolotājs uz desmit audzēkņiem, ko veicina un nosaka gan lielais skolu skaits, gan šaurā pedagogu kvalifikācija.»
Kā redzams, situācija pēc četrpadsmit gadiem ir mainījusies ļoti minimāli. Pašlaik lauvas tiesa no izglītībai atvēlētajiem līdzekļiem ir mērķdotācijas pašvaldībām skolotāju algu nodrošināšanai. Jāteic, ka mazo skolu un mazo klašu lielā skaita dēļ Latvijā ir ievērojami mazāks skolēnu skaits uz vienu skolotāju nekā citviet ES. M. Seile stāsta, ka saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pētījumu vidējā izglītības iestāžu ēku noslodze ir tikai 50% no to kapacitātes. Tajā pašā laikā M. Seile uzsver, ka pamatskolas, kurās mācās bērni no pirmās līdz sestajai klasei, tāpat kā līdz šim paliks iespējami tuvu bērnu dzīvesvietai. Savukārt vidusskolu tīkla optimizācijas nolūkos plānots noteikt limitu, cik skolēnu nepieciešams, lai vidusskolā varētu atvērt 10. klasi.
Naudas pietiek
Arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs un pašreizējais Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Roberts Ķīlis uzsver, ka runa ir nevis par līdzekļu nepietiekamību, bet efektīvu izlietojumu. «Manā skatījumā naudu izglītības sistēmai vairāk dot nav nepieciešams, to nevar prasīt no nodokļu maksātājiem, jo atvēlētā summa jau pašlaik ir ievērojama. Ir jādomā, kā to efektīvāk izlietot, pašlaik lauvas tiesa izglītībai atvēlēto līdzekļu ir pedagogu atalgojums. Noteikti ir nepieciešama skolu tīkla reforma, taču tam ir vajadzīgs, lai iesaistītos pašvaldības, kuras līdz šim tam ir pretojušās. Protams, pašvaldībai ir izdevīgi, ka tās teritorijā ir iestāde ar darbvietām, kuras finansē valsts. Tā ir gan nodarbinātība, gan ienākumi pašvaldības budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Taču šāda pieeja nav tālredzīga un valstij dārgi izmaksā. Jāteic, ka arī augstskolas pretojas reformām un labprāt turas pie pašreizējās kārtības, lai gan ir skaidrs, ka studentu skaits ar katru gadu saruks. Pietrūkst stratēģiskā redzējuma, ka līdzekļi, kas tiek izmantoti pārāk daudzu skolu un augstskolu uzturēšanai, varētu tikt izmantoti daudz gudrāk,» norāda R. Ķīlis.
Cits bijušais izglītības un zinātnes ministrs, pašreizējais Domnīcas Certus dibinātājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsver, ka Eiropas mērogā Latvija ir unikāla ar savu zemo iedzīvotāju blīvumu, respektīvi, cilvēki dzīvo ļoti izkliedēti, un tas būtiski sadārdzina infrastruktūras, tostarp skolu, uzturēšanas izmaksas. Tomēr V. Dombrovskis nepiekrīt, ka izglītībai nevajadzētu vairāk naudas. «Izglītībā ir nepieciešamas strukturālās reformas, taču to ieviešanai vajadzīgi papildu līdzekļi. Skaidrs, ka, samazinot skolu skaitu, būs jāatlaiž skolotāji. Valstij kā darba devējam ir pienākums parūpēties par to, kas ar šiem cilvēkiem notiks. Vai tā būs priekšlaicīga pensionēšanās vai k āds cits risinājums, taču tam būs nepieciešami līdzekļi,» norāda V. Dombrovskis.
Ietaupījumiem jāpaliek nozarē
Daudz piesardzīgāks attiecībā uz skolu slēgšanu ir LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš uzsver: «Neesam pret vidusskolu tīkla apvienošanu, taču nepieciešama individuāla pieeja katrai pašvaldībai. Nevar centralizēti no Rīgas noteikt vienādus normatīvus visām teritorijām, jo atšķiras iedzīvotāju blīvums. LPS uzskata, ka centralizēti noteikt limitu, cik jābūt skolēniem, lai varētu atvērt 10. klasi, nedrīkst un ir jāļauj katrai pašvaldībai, kas ir attiecīgās izglītības iestādes dibinātāja, izlemt, vai saglabāt vidusskolu, ja skolēnu skaits ir mazāks, nekā ministrija iecerējusi noteikt. Jādomā, lai vidusskolas būtu pieejamas arī mazturīgām ģimenēm. Es saprotu, ka pie vidusskolām var būt dienesta viesnīcas, taču pašlaik tādu nav. Līdz ar to mēs daudzviet vidusskolu slēgšanai neesam gatavi. Turklāt līdztekus vidusskolu skaita samazināšanai būtu jādomā par ceļu uzturēšanu normālā stāvoklī, tam būtu jāiet roku rokā,» pauž A. Jaunsleinis.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka arodbiedrība atbalsta vidusskolu tīkla sakārtošanu, ja pamatskolas paliek iespējami tuvu dzīvesvietai. Taču, kā uzsver I. Vanaga, tādējādi ietaupītajai naudai būtu jāpaliek izglītības nozarē.