Teroristi bēgļu aizsegā ieradušies Eiropā

1980. gada 2. augusts, Itālija: galēji labējie ekstrēmisti sarīkoja sprādzienu Boloņas dzelzceļa stacijā, nogalināti 85 un ievainoti 200 cilvēku.

1987. gada 19. jūnijs, Spānija: basku separātistu grupējuma ETA automašīnā ievietotas bumbas sprādzienā lielveikala autostāvvietā Barselonā dzīvību zaudēja 21 cilvēks, ievainojumus guva vēl 45.

1988. gada 21. decembris, Lielbritānija: virs Lokerbi ciemata Skotijā tika uzspridzināta ASV aviokompānijas†Pan Am pasažieru lidmašīna, bojā gāja visi 259 tajā esošie cilvēki un vēl 11 cilvēku uz zemes. 2008. gadā Lībija atzina saistību ar terora aktu.

1998. gada 15. augusts, Lielbritānija: Īru republikāņu armijas šķeltnieku sarīkotajā sprādzienā Ziemeļīrijas pilsētiņā Omā dzīvību zaudēja 29 un ievainojumus guva 220 cilvēku.

2004. gada 11. marts, Spānija: bumbu sprādzienos četros pārpildītos pasažieru vilcienos Madrides galvenajā dzelzceļa stacijā tika nogalināts 191 cilvēks, gandrīz 2000 guva ievainojumus. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās teroristiskā organizācija Al Qaeda.

2005. gada 7. jūlijs, Lielbritānija: 52 sabiedriskā transporta pasažieri tika nogalināti un vēl 700 ievainoti sprādzienu sērijā Londonas metro vilcienos un autobusā. Uzbrukumus veica četri Al Qaeda spridzinātāji pašnāvnieki.

2011. gada 22. jūlijs, Norvēģija: galēji labējā ekstrēmista Andersa Bēringa Breivīka sarīkotajā sprādzienā Oslo centrā tika nogalināti astoņi cilvēki; vēlāk viņš sarīkoja apšaudi jauniešu nometnē Ūteijas salā un nonāvēja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā pusaudžus.

2015. gada 7. janvāris, Francija: divi islāmisti, bruņojušies ar Kalašņikova automātiem, iebruka satīriskā izdevuma Charlie Hebdo redakcijā Parīzē un nogalināja 12 cilvēku, arī izdevuma galveno redaktoru un vadošos karikatūristus. Uzbrucēji tika nogalināti pēc divām dienām apšaudē ar policiju. Atbildību par uzbrukumu Charlie Hebdo uzņēmās Al Qaeda atzars Arābijas pussalā, paziņojot, ka tā ir atriebība par izdevuma karikatūrām, kurās izsmiets musulmaņu pravietis Muhameds.