Trīs nelielu istabiņu dzīvoklis, kur mitinās Iveta un viņas bērni, atrodas daudzdzīvokļu mājā ar malkas apkuri. Gaitenis ir pavisam tumšs, šaurā priekšnama sienas nokārtas ar daudzām virsjakām, aizsedzot jau tā blāvās spuldzītes gaismu. Istabā ir silts un smaržo pēc kurinātas krāsns.
Jaunākais regulāri slimo
Gultiņā līdzās krāsnij ar īkšķi mutē saldi aizmigusi ģimenes jaunākā atvase - četrus gadus vecais Aleksandrs, kuram vārds dots par godu tēvam. Ģimenes pastarītis bieži slimo, tādēļ viņam tiek veltīts visvairāk laika. «Viņam starp sirds vārstuļiem bija tādi kā caurumiņi. Nesen operēja, tagad visam vajadzētu būt kārtībā,» veroties guļošajā bērnā, saka Iveta un neslēpj, ka bez sirds problēmām bērnam vēl ir vājas plaušas un viņš sirgst ar epilepsiju. Tiesa, Iveta daudz nerunā un lielākoties uz visu atbild ar plecu paraustīšanu un bērnišķīgu smaidu.
«Šai ģimenei vienmēr ir bijis trūcīgās statuss, taču pēc tēva nāves zemnieki bērniem uzteica darbu, un situācija kļuva vēl skumjāka,» skaidro sociālā darbiniece L.Feldmane. Pie zemniekiem tēvs strādājis gadījuma darbus vasarā, ziemā bijis kurinātājs vietējā katlu mājā. Pēc viņa nāves Iveta bija spiesta meklēt darbu pati un tagad ir iesaistījusies vienā no Nodarbinātības valsts aģentūras projektiem, ik dienu strādājot apkārtnes sakopšanas darbos, par to «uz rokas» saņemot 75 latus. «Agrāk te darbojās vairāki uzņēmumi, tagad tie visi ir slēgti, bezdarbs pieaudzis vismaz par pusi,» situāciju raksturo L.Feldmane. Taču ģimene ar viņas, valsts pabalstu un pašu bērnu palīdzību tomēr ar visu tiek galā, vismaz sūdzēties Iveta nevēlas.
Sava saimniecība
Lielākais ģimenes ienākumu avots šobrīd esot 300 latu, ko ik mēnesi bērniem maksā valsts par apgādnieka zaudēšanu. Ar bērniem pie mājas iekopts arī neliels dārziņš, kur pašu patēriņam izaug šis tas no dārzeņiem un kūtiņā no laika gala rukšķ viens vai divi sivēni - arī pašu patēriņam. Iespēju robežās L.Feldmane palīdzējusi ģimenei ar pārtiku un apģērbu, izmantojot kristīgo un labdarības organizāciju iespējas. Pagasta padome nepieciešamības gadījumā nodrošina ģimeni ar transportu un bērniem skolā ir brīvpusdienas.
Iveta lepojas, ka ar bērniem viņai ir paveicies. Vecākais studējot Sporta akadēmijā un trenējas svarcelšanā, vidējie jau šur tur piestrādājot, arī palīdzot mammai jaunāko bērnu audzināšanā. Viens no vecākajiem bērniem - deviņpadsmit gadu vecais Arvils - strādājot gaterī, tādēļ varējis nodrošināt ģimeni ar kurināmo, par ko lieliski kalpo koksnes atgriezumi.
Sarunas laikā istabā ieskrien arī divas meitenes - Aivita (9) un Megija (11). Aizelsušās nomet uz grīdas smagās mugursomas un dodas novilkt mēteļus. Vēlā pēcpusdienā meitenes pārnāk no skolas, kur pēc stundām darbojas floristikas un mājturības pulciņos. Vēl viena no lauku skolu priekšrocībām - šur tur ārpus mācībām nodarbības bērniem vēl notiek bez maksas. Vēl pēc brītiņa istabā ienāk Oskars (17). Viņam netīras džempera piedurknes, vienā no istabām viņš līmējis tapetes un nosmērējies. Tātad viss notiek.
Jautāta, ko ģimene darīs Ziemassvētkos, Iveta atkal smaida. «Aiziesim uz mežu pēc egles, uzšmorēsim ko garšīgu.» Neko vairāk. Savukārt bērni, jautāti, ko viņi visvairāk vēlas sagaidīt no Ziemassvētku vecīša, vienā balsī iesaucas - datoru.