Kamēr mediju telpu ar zināmu regularitāti piepilda ziņas par _Vienotības_ partijas veidošanas grūtībām, bez īpašas publicitātes un steigas vienotu nacionālo partiju veido _Visu Latvijai!_ un TB/LNNK, kas šo procesu cer pabeigt nākamajā gadā.
TB/LNNK grūtības
Citu attīstības ceļu arī grūti iedomāties, jo 90. gados ietekmīgās nacionāli konservatīvās partijas Tēvzemei un brīvībai/LNNK svars ir samazinājies līdz minimumam - divi no septiņiem deputātiem opozīcijas Saeimas frakcijā. No plašajām biroja telpām Jēkaba ielā TB/LNNK pārcēlusies uz mazāku mītni Aldara ielā, kur ir arī Eiropas Parlamenta deputāta un partijas priekšsēža Roberta Zīles birojs. Jaunā mājvieta ir mājīga, taču valdes sēdēs pie galda vairs vieta ir tikai valdes locekļiem un tās nav iespējams apmeklēt plašam cilvēku lokam. Lielāks uzsvars tagad tiks likts uz nacionālās apvienības VL-TB/LNNK valdes sēdēm, kuras plānotas arī reģionos. Pēc ģenerālsekretāra Jura Saratova aiziešanas no partijas un amata, kurā viņš bija 11 gadu, no šī posteņa nolemts atteikties. Atrašanās opozīcijā liek dzīvot taupīgāk nekā esot valdībā. Tad partiju varēja pabalstīt arī tās cilvēki uzņēmumu pārvaldē, kurā politisko spēku pārstāvji saņēma lielas algas. Tā bija viena no patiesībām, kuru pēc iznākšanas no brīvības atņemšanas vietas par auto vadīšanu dzērumā atklāja bijušais TB/LNNK līderis Jānis Straume. Viņš martā no tēvzemiešiem aizgājis. Darbību tajā apturējis arī Andrejs Požarnovs, kuram TB/LNNK savā laikā jo īpaši uzticēja atbildīgus amatus valsts un pašvaldību uzņēmumos. Viņa lēmumu partijā skaidro ar vēlmi pretendēt uz līdzīgiem posteņiem arī nākotnē.
No TB/LNNK izstājās arī Ogres rajona slimnīcas vadītājs, domes deputāts Dainis Širovs, kurš jau 17. martā ir kļuvis par Latvijas Zemnieku savienības Ogres nodaļas priekšsēdi. D. Širovs Dienai savu politisko izvēli skaidro ar ZZS atbalstu lauku slimnīcām, kuras neviena cita partija neaizstāvot. Zemnieku savienībā arī esot vairāki slimnīcu vadītāji, kuriem varot jebkurā laikā palūgt padomu. TB/LNNK neesot interesējusi reģionālā politika un atbalsts laukiem. Bijušā Balvu novada mēra Jāņa Trupovnieka vadībā tēvzemiešus pametuši vēl 13 biedri no Balvu novada. J. Trupovnieks, kurš tagad ir Latvijas Zaļajā partijā, teica, ka pārdomas viņam bijušas jau pirms Saeimas vēlēšanām, jo «jau kādus divus gadus partija stagnēja un tagad Visu Latvijai! ir pārņēmusi iniciatīvu».
VL pārņem iniciatīvu
R. Zīlem nav viegli atbildēt, vai notikušais būtu saistāms ar priekšsēža biežo atrašanos ārpus valsts, lai gan atbildīgās sarunās viņš ir bijis klāt un arī publiski labi prezentēja šo politisko spēku. Taču novārtā palika ikdienas darbs un biedru motivēšana tajā iesaistīties. Visu Latvijai! ir aktīvāka un no TB/LNNK pārņēma arī tās sākto parakstu vākšanu par pāreju uz mācībām valsts valodā, par ko jau notiek vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana. Daļā sabiedrības tā ir negatīvi vērtēta, jo izprovocēja parakstīšanos par krievu valodu kā otro valsts valodu. R. Zīle noraida aizdomas par apzinātu provocēšanu, atgādinot, ka ideja dzima jau 2009. gadā. Personīgi viņš esot skeptisks pret jebkuru referendumu, ko uzskata par galēju rīcības variantu ļoti kritiskā situācijā, priekšroku dodot lēmumu pieņemšanai Saeimā.
«Sadarbībā ar Tēvzemei un brīvībai/LNNK es tagad jūtu lielu vieglumu un brīvības sajūtu, jo partijā ir notikusi attīrīšanās,» sacīja VL līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars. Teiktais, visticamāk, vispirms attiecas uz bijušajiem TB/LNNK spices vīriem, kas vairs nav partijā. R. Dzintars tāpat kā R. Zīle nākotni redz spēcīgā nacionāli konservatīvā partijā, kuru varētu izveidot līdz pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā. «Nacionālā apvienība - tas ir nākotnes nosaukums, eiropeiski saprotams identitātes zīmols,» uzskata R. Zīle.