Nav brīnums, ka jau tagad pat daudzās attīstītajās rietumvalstīs periodiski uz vairākām stundām jāatslēdz strāvas piegāde, lai tā negaidīti nepazustu kādā citā valsts daļā. Taču patēriņš aug, un tuvākajās desmitgadēs elektrība varētu kļūt par deficītu, ja netiks atrasts efektīvs alternatīvais avots.
Lētas un lielā daudzumā saražojamas elektrības meklējumi zinātniekus veduši visdažādākajos virzienos. Par prieku ilgtermiņā domājošiem cilvēkiem nostiprinās tendence lūkoties pēc avotiem dabā un tādējādi rūpēties par vides saglabāšanu. Saules baterijas dienvidos jau kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, lai arī vēl nav tik efektīvas, cik gribētos.
Pieprasījums aug
Pētījumu firmas Frost&Sullivan aplēses rāda, ka kopš 1990. gada līdz 2030. gadam globālais elektrības patēriņš būs pieaudzis trīskārtīgi un būs aptuveni 30 miljardi megavatstundu. Līdz gadsimta vidum, kad pasauli apdzīvos jau deviņi miljardi cilvēku, patēriņš, iespējams, būs pieaudzis vēl uz pusi.
Par spīti Ķīnas straujajai attīstībai, lielākie tērētāji joprojām būs Ziemeļamerika un Eiropa, taču pieauguma ziņā lielākais ieguldījums nāks no Āzijas. Ķīnā pēdējā gada laikā elektrības patēriņš pieauga par 23%, tāpēc valdībai pērn nācās importēt no Krievijas 300 reižu vairāk elektrības nekā gadu iepriekš, ziņo aģentūra AFP.
Arī citas jaunattīstības valstis krietni pieliks roku elektrības tērēšanā. Saskaņā ar Frost&Sullivan ziņojumu ievērojams pieaugums gaidāms arī Indijā Tuvajos Austrumos, Latīņamerikā un Āfrikā. Visos minētajos reģionos jau tagad ir problēmas ar elektrības piegādi. Pārslodzes dēļ elektrotīkli bieži nespēj apmierināt pieprasījumu, un veselas pilsētas uz laiku iegrimst tumsā.
Viens no galvenajiem cēloņiem ir cilvēku skaita pieaugums šajos reģionos. Otrs - tehnoloģiskā un ekonomiskā izaugsme, kuras rezultātā aizvien vairāk mājām tiek pieslēgta elektrība un «uzrodas» arī tās tērētāji - televizori, datori, ventilatori un virkne gaismas elementu. Ja attīstību nebūtu piebremzējusi dižķibele, masu medijos būtu vēl vairāk ziņu par elektrības deficītu.
Gaidot zaļo laikmetu
Lai arī šķiet, ka dienvidos nav problēmu saražot elektrību ar saules baterijām, jo tur lielās zvaigznes karstos glāstus jūt cauru gadu, patiesībā infrastruktūras izveidošana ir dārga. Tūkstoš megavatstundu saražošana izmaksā aptuveni miljardu ASV dolāru. Tāpēc zinātnieki izstrādā visneparastākos projektus, kā padarīt elektrības ražošanu lētāku un vienkāršāku. Un, protams, lai to varētu ģenerēt neierobežotā daudzumā.
Nākamajā desmitgadē izmaksu dēļ dominējošo lomu vēl varētu saglabāt no fosilā kurināmā un atomelektrostacijās saražotā elektrība. Pat bagātā Vācija, kurā valdošajā koalīcijā strādājusī Zaļo partija savulaik panāca lēmumu pakāpeniski slēgt atomelektrostacijas, tagad mainījusi domas un pagarina AES darbības termiņu vismaz par 12 gadiem. Un pat ar to nebūs līdzēts, jo līdz 2020. gadam vāciešiem vajadzēs palielināt ražošanas kapacitāti vēl par 40 gigavatiem. Līdzīgas problēmas māc arī ASV un citas turīgās zemes.
Rosība laboratorijās ļauj domāt, ka pēc 10-15 gadiem varētu sākties videi draudzīgāka ēra. Daudzas valstis nozīmīgāku lomu plāno atvēlēt tā dēvētajai tīrajai enerģētikai, kas ietver ne tikai saules baterijas un vēja ģeneratorus, bet arī krietni neparastākus risinājumus. To vidū ir pat tik neticami ierosinājumi kā elektrības izvilināšana no tādiem dzīviem organismiem kā aļģes, ūdens pārvēršana par baterijām, kā arī enerģijas daļiņu ķeršana Visuma plašumos.