Patērētāju ieguvums būšot netiešs - piens, ko zemnieki patlaban lielos apjomos labākas cenas dēļ izved pārstrādei uz Lietuvu, tiktu pārstrādāts Latvijā. «Tiks radīta lielāka pievienotā vērtība, pieaugs nodokļu ieņēmumi, un būs arī darbvietas cilvēkiem,» _Dienai_ saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
Dod iespēju
Diena jau ziņoja par ES atvēlēto naudu piena nozares pārstrukturēšanai, kam kopā ar Latvijas līdzfinansējumu paredzēti vairāk nekā 10 miljoni latu. No tiem 5,18 miljoni latu paredzēti lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, par to sadales nosacījumiem nozarē strādājošie nevarēja vienoties vismaz gadu. Zemnieku domas dalījās, vai šo naudu lūgt piešķirt kooperatīviem savas piena produktu ražotnes izveidei vai piekrist a/s Rīgas piena kombināts (RPK) piedāvājumam tās teritorijā veidot kopuzņēmumu, kurā 70% piederētu zemniekiem, bet atlikušie 30% - RPK. Uzskatīdami, ka piena pārstrādei ir jābūt tikai zemnieku rokās, trīs vadošie piena ražotāju kooperatīvi Trikāta, Dzēse un Piena partneri, kurus atbalsta vēl septiņi kooperatīvi, jūlijā zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) iesniedza projektu par kooperatīviem piederoša pārstrādes uzņēmuma attīstību. Šo projektu kooperatīviem būs iespēja virzīt tālāk, jo valdība otrdien lēma, ka uz ES naudu zemnieku kooperatīvi varēs pretendēt. Kooperatīva Dzēse vadītājs Māris Petrēvics Dienai teica, ka valdības lēmums vēl nenozīmē, ka nauda kooperatīviem jau ir kabatā, taču tas dod iespēju zemniekiem īstenot savu gadiem loloto ideju. Iepriekš kooperatīvi bažījās, ka tiks virzīti tādi nosacījumi, kas neļaus pretendēt uz atbalstu. Uz piena nozares pārstrukturēšanas naudu varēs pretendēt jebkurš piena ražotāju kooperatīvs vai atsevišķs piena ražotājs, kurš spēs izpildīt nosacījumus, tomēr minētie trīs kooperatīvi patlaban ir visreālākie kandidāti, teica LTVC vadītāja un paskaidroja, ka «tie ir tikuši vistālāk un visvairāk ir sagatavojušies».
Grib būt lielākie
Minētie trīs piena ražotāju kooperatīvi vēlas ar ES atbalstu izveidot piena pārstrādes rūpnīcu, lai ražotu industriālo iebiezināto pienu un sieru eksportam. M. Petrēvics gan pagaidām neminēja iecerētās ražotnes vietu, jo esot vairāki varianti. Projektā plānots investēt dažus miljonus latu, no tiem vairāk nekā miljonu ieguldīs zemnieki. Ražotnē sākotnēji iecerēts pārstrādāt 250-300 tonnu piena dienā, taču apjomus paredzēts palielināt, jo mērķis ir kļūt par lielāko piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā. Salīdzinājumam - patlaban Latvijā lielākais piena pārstrādes uzņēmums RPK, pēc tā līdzīpašnieka Ata Sausnīša Dienai teiktā, pārstrādājot 450 tonnu piena dienā. M. Petrēvics uzskata, ka no projekta īstenošanas iegūtu ne tikai valsts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, bet arī zemnieki. Saņemtā samaksa par pienu būtu stabila un augstāka, nekā pārdodot pienu pašreizējai pārstrādei. A. Sausnītis gan uzskata, ka Eiropas nauda tiktu izmantota efektīvāk, ja zemnieki piekristu veidot kopuzņēmumu ar RPK. Eksporta tirgi, pēc viņa sacītā, esot ļoti jūtīgi: ja produktus, kurus zemnieki iecerējuši ražot, kādā brīdī būtu grūti pārdot, RPK no kooperatīvu piena varētu saražot citus, kas tanī brīdī būtu vairāk pieprasīti. «Nav jau problēmu saražot, galvenais ir tos efektīvi pārdot,» skeptisks ir A. Sausnītis. I. Gulbe saka, ka vecajās ES valstīs piena pārstrāde lielā mērā pieder zemnieku kooperatīviem, kuru pamatmērķis ir gādāt, lai kooperatīva dalībnieki - zemnieki - par saražoto saņemtu iespējami augstāku samaksu. Patlaban Latvijā ir 38 piena pārstrādes uzņēmumi.