Liepājā uz gājienu bija ieradušies 500 cilvēku. Dalībnieki bija sagatavojuši plakātus ar dažādiem uzrakstiem, piemēram, «Liepāja ir vēju, nevis izvirtuļu pilsēta» un «Pasargājiet mūsu bērnus no maniakiem!».
Par spīti pamatīgām lietusgāzēm un krusai, Rīgā paredzētais gājiens netika atcelts. Pie Laimas pulksteņa tas sākotnēji pulcēja apmēram simt cilvēku, to skaitā arī bērnus. Sākoties nokrišņiem, lielākā daļa izklīda, tomēr ne visi. Lietum nedaudz pierimstot, pārējie ar baloniem, uz kuriem bija lasāms uzraksts «Bērni mūsu bagātība!», devās līdz Tieslietu ministrijai.
Dalībnieku vidū bija arī Jānis ar savu nepilnus divus gadus mazo dēliņu Danielu. «Uzzināju, ka ir šāds pasākums, un gribēju izrādīt savu atbalstu cīņai par labāku nākotni mūsu bērniem,» Dienai stāstīja Jānis, piebilstot, ka Liepājas tiesas spriedums arī viņā radījis sašutumu. «Es gribu šajā sabiedrībā justies droši un paļauties, ka likumdošana spēj pasargāt manu bērnu,» viņš sacīja.
Līdzīgi kā Liepājā, arī Rīgā gājienā piedalījās vairāki partijas Saskaņas centrs Saeimas frakcijas deputāti. Jūlija Stepaņenko (GKR) Dienai uzsvēra, ka pēdējā laika notikumu dēļ visnepareizākais būtu sēdēt ar klēpī saliktām rokām. «Šī reakcija ir absolūti dabiska. Cilvēkiem ir jāsaprot, kas vispār notiek. Tagad mēs gaidām pilno tiesas spriedumu un Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, kurā noteikti jau būs krietni vairāk atbilžu. Ar gājienu tiek parādīts, ka sabiedrība nav viena pati savās bailēs un šaubās. Ir vecāki, kas šeit atnākuši, lai vēlreiz apliecinātu, ka mums ir jādomā par mūsu bērniem, viņus ir jāspēj pasargāt.»
Gājienu organizēja biedrība Mūsu bērni. Tās pārstāve Tatjana Pečurina-Bērziņa norādīja, ka patlaban vissvarīgākais ir uzzināt lietas detaļas. «Tas ir ļoti būtiski, lai sabiedrība justos mierīgi. Turklāt šis nav vienīgais tāda veida gadījums, kad cilvēkiem nav saprotams, kāpēc pedofiliem tiek piemērots tik maigs sods,» sacīja Tatjana Pečurina-Bērziņa.
Retais, ko atklāj
Liepājas pilsētas bāriņtiesas vadītāja Taiga Ziemele Dienai pauž gandarījumu, ka noziedznieki ir saukti pie atbildības. Kaut gan var diskutēt par piespriesto sodu, šis ir retais gadījums, kad pedofili vispār tiek atklāti. «Mēs ļoti bieži saskaramies ar situācijām, kad šādus noziegumus ir grūti pierādīt un šīs lietas līdz tiesai nemaz netiek. Lai arī šis konkrētais spriedums bija ļoti maigs, tas vismaz ir notiesājošs,» saka T. Ziemele. Viņa neanalizē motīvus, pēc kuriem tiesnese pieņēma lēmumu par piespiedu darba piespriešanu, bet vērš uzmanību uz likumu, kas nosaka «maigas sankcijas» par šādiem noziegumiem. Konkrētais gadījums tika vērtēts, ņemot vērā nozieguma izdarīšanas brīdī pastāvošās sankcijas. Ja šāds noziegums tiktu pastrādāts tagad, abiem vīriešiem tiktu piespriesta brīvības atņemšana, jo pašreizējais likums nosaka stingrākus sodus.
T. Ziemele atklāj, ka šodien kopā ar advokātu detalizēti iepazīsies ar tiesas spriedumu un vērtēs, cik reālas ir iespējas to pārsūdzēt.
Cietušajai meitenei tagad ir 11 gadu. Šajā īsajā laikā viņa paspējusi piedzīvot prātam neaptveramus un smagus notikumus. Meitenīte no mātes ģimenes tika šķirta jau 2006. gadā. Apmēram divu gadu vecumā viņa tika nodota savas vecāsmammas aprūpē. Vēl neko nezinot par seksuālo vardarbību, kurai meitenīte tika pakļauta jau no piecu gadu vecuma, bāriņtiesa nolēma bērnu no vecāsmammas ģimenes šķirt. Tolaik tika konstatēta nepietiekama aprūpe, bija aizdomas arī par emocionālu vardarbību. Tikai vēlāk, kad meitenīte atradās citā pagaidu audžuģimenē, atklājās, ka viņa tikusi seksuāli izmantota. Netiklās darbības ar viņu vairākus gadus veica ne tikai vecāsmātes vīrs, bet arī viņa dēls, kas periodiski pie viņiem dzīvojis.
Tagad bērns ir nodots adopcijā uz citu valsti. Adopcijas noslēpums neļauj atklāt, uz kuru. Līdz šim izskanējusi ne visai korekta informācija saistībā ar ārzemju adopcijas iemesliem. Tie nav bijuši saistīti ar pastrādāto noziegumu, lai bērns nesatiktu pāridarītājus. Galvenokārt iemesls bijis apstāklis, ka Latvijā ģimenes izvēlas adoptēt tikai mazus bērnus. 11 gadu vecai meitenei iespēja atrast jaunu ģimeni dzimtenē nav bijušas lielas.
Zināms, ka tiesas sēdē piedalījusies arī vecmāmiņa. Konkrētās lietas materiāli neļauj atklāt, vai viņa tolaik zinājusi par notiekošo.
Pārliecības nav
Kaut gan tagad likums paredz stingrākus sodus pedofiliem, bāriņtiesām nav pārliecības, ka tie ir pietiekami bargi. Turklāt nav arī atrasts veids, kā laikus konstatēt, vai bērns cieš no seksuālas vardarbības. Visbiežāk šādus noziegumus veic bērnam vistuvākie cilvēki.
Pērn tika veikti būtiski grozījumi krimināllikuma tiesiskajā regulējumā. Gan padarītas bargākas sankcijas, gan skaidrāk nodalītas kvalifikācijas, lai nodarījumu nebūtu tik viegli interpretēt. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa gan norāda, ka arī iepriekš likums ļāvis piemērot brīvības atņemšanu par pedofiliju. Kamēr nav pieejams publiskots sprieduma teksts, viņa izvairīgi vērtē tiesneses lēmumu. Tomēr jūtams, ka arī L. Rieksta-Riekstiņa īsti neizprot motīvus, kāpēc piemērots tik maigs sods. «Kaut gan sankcijas bija maigākas, brīvības atņemšanas sods bija iespējams arī par tajā laikā nodarīto. Mūs visvairāk uztrauc, ka bērns, kad tika izmantots, bija ļoti mazs. Tādā vecumā bērns ir ārkārtīgi neaizsargāts, un tie ir vainu pastiprinoši apstākļi. Turklāt periods, kad viņa tika pakļauta seksuālai izmantošanai, bija ilgstošs. Noziegumu veica meitenītei ļoti tuvi cilvēki. Bērns bija pilnībā atkarīgs no viņiem, un viņam nebija pie kā meklēt palīdzību,» uzskaita VBTAI vadītāja, neviļus norādot, ka spriedumā tomēr būtu bijis jāņem vērā bērna bezpalīdzība.
Viņa uzskata, ka piespiedu darbu varētu piemērot tādos gadījumos, ja varmāka pats kādreiz ir bijis upuris, tagad to ļoti pārdzīvo un jau ir sākts rehabilitācijas kurss. «Jā, iespējams, tādā gadījumā nebūtu mērķtiecīgi noziedznieku likt cietumā, jo ir gana skaidrs, ka viņš to vairs neatkārtos. Šajā gadījumā nekādu tādu pazīmju nebija,» uzskata L. Rieksta-Riekstiņa. Noziedznieki sākumā savu vainu noliedza. Pēdējā brīdī tiesas sēdē, saprotot, ka varētu gūt lielākas izredzes uz mīkstāku sodu, viņi vainu atzina.
Pagaidām vēl ir grūti spriest, vai pedofilija uzņem apgriezienus. Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis Dienai norāda, ka statistika par ierosināto lietu skaitu par pedofiliju vēl tikai tiek veidota. Un krimināllietas par šādiem noziegumiem vairs nav retums. Piemēram, piektdien Daugavpilī uz septembri tika pārcelta krimināllietas skatīšana, kurā vecāki apsūdzēti savu triju bērnu seksuālā izmantošanā. Apsūdzētie savu vainu atzīst. Patlaban krimināllikums par šādu noziegumu paredz cietumsodu no trim līdz 12 gadiem.