Noskaidrot, kā R.Apsītis plāno atrisināt samilzušo konfliktu, kad pret viņu nostājas vairākums darbinieku, Dienai neizdevās. Tiesībsarga padomniece juridiskajos jautājumos Velga Slaidiņa Dienai saka - ar R.Apsīti medijiem šobrīd nav iespējams sazināties, līdz jūlija beigām viņš būs atvaļinājumā.
Tiesībsarga biroja darbinieki vēstulē apšauba R.Apsīša un viņa padomnieces V. Slaidiņas izpratni cilvēktiesību jautājumos, arī pārmet valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu un labas pārvaldības trūkumu. Viņi arī norāda - darbinieki netiek uzklausīti, ar biroju nesaistītas personas iejaucas lēmumu pieņemšanā, un notiek izrēķināšanās ar darbiniekiem. R.Apsītis paziņojumā noraida pārmetumus. Nekonkretizējot viņš arī raksta - «Diktātam nekad neesmu pakļāvies un nepakļaušos,» tomēr skaidri nepasaka, vai tas nozīmē, ka amatu neplāno pamest.
Norādot, ka publiski izskanējušie fakti ne vien liecina par nopietnām administratīvajām problēmām Tiesībsarga birojā, bet arī liek apšaubīt tiesībsarga autoritāti, pēc Tiesībsarga biroja darbinieku vēstules publiskošanas nevalstiskās organizācijas Latvijas Cilvēktiesību centrs, Sabiedrība par atklātību Delna un Resursu centrs sievietēm Marta nosūtījušas vēstuli Saeimas Cilvēktiesību lietu komisijas vadītājai Ingrīdai Circenei (JL). Tās aicina komisijas sēdē izvērtēt Tiesībsarga biroja darbības efektivitātes un reputācijas jautājumus. «Paužam neizpratni par komisijas pasīvo nostāju minētajā jautājumā un vēršam uzmanību uz to, ka vienīgi Saeima ir tiesīga lemt par tiesībsarga apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata, tādējādi tai ir tiesības vērtēt tiesībsarga spēju pildīt amata pienākumus atbilstoši likumā noteiktajam,» sacīts vēstulē I.Circenei.
Iepriekš I.Circene masu medijiem bija izteikusies, ka parlamentārieši neredzot iespēju iejaukties tiesībsarga kompetencē. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) aģentūrai BNS pavēstīja, ka konfliktā redz vairāk intrigu radīšanu, nevis konkrētu pārkāpumu, kas būtu pamats diskusijai par R.Apsīša atsaukšanu no amata.