Gaida uz ZZS
ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka būtu koleģiāli vispirms apspriest šo jautājumu koalīcijā ar Vienotību un tikai pēc tam nosaukt uzvārdus, nevis vispirms paziņot kandidātu un tad mēģināt iegūt atbalstu. Iepriekš viņš aģentūrai LETA izteicās, ka Vienotība esot izsmēlusi savu augstāko amatpersonu limitu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (Vienotība) atzīst, ka arī viņai patiktu, ja koalīcija varētu vienoties, bet patlaban oficiāla kandidāta nav. «Tie Vienotības kandidāti, kas jau neoficiāli ir nosaukti, nebūs pieņemami ZZS. Jāpagaida, ko piedāvās ZZS, un tad mēs varētu vērtēt no savas puses.» Viņa arī piebilda, ka līdz šim vienīgā skaidrā ziņa ir tā, ka R. Apsītis uz otro amata termiņu nekandidēs. «Būtu labi, ja varētu vienoties par kandidātu, kam ir profesionālas iemaņas un laba reputācija. Tiesībsarga institūcija ir zaudējusi tēlu tieši izpildījuma dēļ, to diskreditēja iekšējās nesaskaņas Tiesībsarga birojā un nepārdomāti lēmumi. Tiesībsarga tēlam ir jābūt tādam, lai viņā ieklausītos, kad viņš kāpj Saeimas tribīnē un saka - es redzu, ka šajā likumā nav ievēroti labas pārvaldības principi.» R. Apsīša reputāciju iedragāja konflikts viņa birojā 2009. gadā, kad 26 no 45 biroja darbiniekiem pieprasīja tiesībsarga atkāpšanos, pārmetot viņam pakļaušanos kādu personu prasībām. R. Apsītis atzina, ka nožēlo to, ka piekritis stāties šajā amatā.
Čepāne nav uzrunāta
Kuluāros jau parādījušās versijas, ka Vienotības kandidāte būs Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede. Tomēr I. Circene domā, ka ZZS šo kandidatūru noraidītu, ja tā parādītos oficiāli. Izskanējis arī Saeimas deputātes Ilmas Čepānes (Vienotība) vārds, bet pati deputāte to sauc par «preses pīli» - ar viņu neviens neesot runājis, un, visticamāk, viņas kandidatūra negūtu Saeimas vairākuma atbalstu, jo viņa neesot mīļa ZZS un arī daļai pašas Vienotības deputātu.
«Ir parādījies apgalvojums, ka es esot atteikusies naudas dēļ, bet tiesībsarga alga ir par trešdaļu vai ceturtdaļu lielāka nekā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas alga,» izteicās I. Čepāne. Viņa uzskata, ka tiesībsargam jābūt ar labu akadēmisko izglītību, dzīves pieredzi un labu reputāciju.
«R. Apsītis ir ļoti mierīgs un ļoti, ļoti akadēmisks. Es runātu vairāk publiski, jo, ja klusi kaut ko dara, sabiedrība domā, ka neko nedara, bet pērn Tiesībsarga birojs izskatījis vairāk nekā 3000 sūdzību. Ombuda viedokli nav gatava ņemt vērā ne Saeima, ne Ministru kabinets. Tas ir sūdzību birojs, kas sniedz iedzīvotājiem juridiskas konsultācijas, taču ombuda galvenais uzdevums būtu strādāt, lai novērstu iespējamo likumu neatbilstību Satversmei,» uzskata I. Čepāne.