Apstrīdētā likuma norma noteica, ka tiesneša mēneša algu aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, saglabājot nemainīgu koeficientu 4,5. Pirms tam algu koeficientu katru gadu paaugstināja. Savukārt zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu algas tika nevis iesaldētas, bet reāli samazinātas. ST norāda, ka tiesnešu atlīdzību samazināt ir iespējams vienīgi ar likumu īpašos izņēmuma gadījumos un īslaicīgi - tikmēr, kamēr valsts finansiālais un ekonomiskais stāvoklis ir sevišķi smags. ST norādījusi, ka nebūtu taisnīgi tiesnešiem piemērot gan vienlaicīgu darba samaksas samazinājumu ar citiem valsts institūcijās strādājošajiem, gan valstī strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas samazinājumu. Taču, ņemot vērā to, ka sprieduma tūlītēja izpilde varētu nelabvēlīgi ietekmēt valsts budžetu, vēl nelabvēlīgākas sekas radītu apstrīdēto normu atcelšana no to spēkā stāšanās dienas - šā gada 1.janvāra. Tādēļ tiesa noteica, ka apstrīdētās normas zaudē spēku no 2011.gada.
Pesimistiski uz notikušo raugās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietnieks Dzintars Rasnačs (TB/LNNK): «ST ar spriedumu ir atvērusi maisa galu. Tiesneši nebūs pēdējie, sekos ierēdņi, policisti un citi. Finanšu ministrijai būs jāmeklē radikāli risinājumi. Ir divi varianti - lata devalvācija, ko Latvijas Banka noteikti nepieļaus, vai arī kardināli samazināt strādājošo skaitu nozarēs, kurām ar ST spriedumu atjaunots finansējums trekno gadu līmenī. Vienīgi vēl var mēģināt palielināt valsts aizņēmumu.»
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) paudis gandarījumu, ka spriedums nav ar atpakaļejošu datumu, tāpēc neuzliek saistības šāgada valsts budžetam. Cik naudas vajadzēs ST sprieduma pildīšanai, vēl nav skaidrs - Finanšu ministrija vispirms iepazīsies ar pilnu sprieduma tekstu, lai saprastu, no kādas bāzes summas jāveic aprēķini. ST par nelikumīgu jau atzina pensiju samazinājumu.