Kas tik nav vainīgs notikumos, kas satricinājuši pasaules finanšu sistēmu un atkal draud ar ekonomiskās krīzes kritienu bezdibenī - politiķu cirks, Baraks Obama, republikāņi, demokrāti, tējas dzeršanas partija, krievi, kari Tuvajos Austrumos un cilvēki, kuri reiz neapdomīgi sagrābās kredītus un tagad bezatbildīgi krīt panikā biržās. Gluži kā Latvijā, kur pie krīzes ir vainīgi - sliktie politiķi, Dombrovskis, Kalvītis, oligarhi, Šlesers, Šķēle, pārkaršana, Vienotība, Tautas partija, Lembergs, krievi un, protams, kredītņēmēju milzīgā bezatbildība un stulbums.
Milzīgu sašutumu ASV demokrātiskajā presē izsaucis Vladimira Putina izteikums, ka amerikāņi parazitē pasaules ekonomikā. Putinam tiek taisnīgi aizrādīts, ka viņš ir čekists un tikai čekists kaut ko tādu var pateikt par čaklo amerikāņu tautu. Un, ja nu Putina kungs nav domājis tos amerikāņus, kuri ieturas makdonaldā? Bet tos, kuriem pieder Federālā rezervju sistēma - pasaulē ietekmīgākā privātā institūcija, kas emitē pasaules naudu - ASV dolāru. Varbūt tas ir mājiens uz to pasaules finanšu sistēmu, kas pastāv kopš 1913. gada, kad tika izveidota Federālā rezervju sistēma?
Arī citi bijušie, piedodiet, esošie komunisti - ķīnieši valsts medijos asi nokritizējuši ASV finanšu sistēmu, piedraudot, ka ir vajadzīga jauna pasaules rezerves valūta. Par to Ķīna un Krievija skaļi ierunājās jau pēc 2008. gada. Problēma, ka šīs valstis pašas ir milzīgas dolāru turētājas, kas nav vienaldzīgas pret dolāra likteni.
Problēmu, kas nedēļas nogalē izraisīja katastrofālāko biržu kritumu kopš 2008. gada, kas kredītreitingu aģentūrai Standard&Poor's pirmo reizi visā vēsturē lika samazināt ASV kredītreitingu, kas automātiski turpinājās ar 5,5% kritumu Saūda Arābijas biržā, kura vienīgā strādā sestdien, un 7% kritumu Izraēlas biržās svētdien, pamatīgu biržu kritumu visā Āzijā un kritumu Eiropā pirmdien, nav izraisījuši atsevišķi notikumi ASV politikā vai nepareiza politika atsevišķās Dienvideiropas valstīs.
Finanšu krīzes padziļināšanās nevis var izaukt ekonomikas recesiju, bet noteikti izsauks ekonomikas recesiju. Pasaules ekonomikas recesija nevis var skart Latviju, bet noteikti skars Latviju - tāpat kā visu pasauli.
Pilnīgi skaidrs, ka lielā septiņnieka valstis darīs visu, lai neļautu finanšu krīzei vērsties plašumā. Eiropas Centrālā banka pirks Eiropas problēmvalstu valsts obligācijas. Problēmu, kas reiz radusies nekontrolētajā ASV banku sektorā, tagad centīsies risināt valstu un valdību līmenī.
Ja valstu valdības nebūtu iejaukušās 2008. gadā, pasaules ekonomika jau būtu kolapsējusi. Bet problēmas radās pašā brīvā tirgus ekonomikas sirds un asinsrites sistēmā - finanšu sistēmā, ko kontrolē baņķieri.