Ņemot vērā to, ka noslēgtie studiju līgumi ar budžetā studējošajiem valstij uzliek par pienākumu šiem studentiem nodrošināt iespēju studijas par valsts līdzekļiem arī pabeigt, visticamāk, samazinājums skartu tieši pirmkursniekus.
IZM tiek apspriests arī variants no budžeta vietu finansēšanas atteikties vispār, tā vietā studentiem piedāvājot valsts garantētās kredītu iespējas. Ar šādu scenāriju kredīti arī tiktu sadalīti atbilstoši specialitātēm: lielāks to piedāvājums būtu prioritārajos virzienos, bet mazāks - nozarēs, kurās ir speciālistu pārprodukcija. Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS), ierosinājuši, ka valsts finansējums jāpiešķir tikai kvalitatīvākajām studiju programmām, bet pārējo izdzīvošanai nauda būs jāatrod augstskolām pašām. Šim nolūkam valstij būtu jāaprēķina tai nepieciešamo speciālistu skaits katrā no nozarēm un attiecīgi jāatvēl noteikts līdzekļu apjoms, uz kuru konkursa kārtībā varētu pretendēt augstskolas. T.Koķe gan savos izteikumos par budžeta vietu nākotni pagaidām ir atturīga.
Pret turpmāku valsts budžeta finansējuma samazinājumu augstskolām asi iestājas Latvijas Universitāšu asociācija un norāda, ka augstskolu izšķiršanās budžeta studentus neuzņemt vispār realitātē nozīmētu pilnīgu pāreju uz maksas augstāko izglītību. Augstākās izglītības padome savukārt norādījusi, ka, īstenojot paredzēto finansējuma apcirpšanu, bet nesamazinot budžeta vietu skaitu, var nākties cirpt augstskolu mācībspēku atalgojumu. Tas novestu pie mācībspēku aiziešanas no augstskolām un studiju kvalitātes strauja krituma, tāpēc šādu situāciju, pēc padomes domām, pieļaut nedrīkst. Protestējot pret turpmākiem finansējuma samazinājumiem augstākajai izglītībai, šīs nedēļas sākumā sākta arī parakstu vākšana Latvijas augstskolās.