Zaudē konkurencē
MySpace nesen paziņoja, ka atlaidīs 420 darbinieku ASV un turpmāk ASV birojā nodarbinās 1000 cilvēku. «Vienkāršoti izsakoties, mūsu personāls bija uzblīdis, un tas ietekmēja mūsu spēju būt efektīviem,» presei skaidroja uzņēmuma jaunais vadītājs Ouens van Nata, kuru MySpace īpašnieks Rūperts Mērdoks pārpirka no Facebook. Tieši konkurence ar Facebook uzņēmumam sagādā vislielākās galvassāpes - Facebook ir krietni lielāks unikālo lietotāju skaits pasaules mērogā (attiecīgi 130 un 200 miljoni), un nesen tas izstūma MySpace no pirmās vietas ASV (70,26 un 70,28 miljoni). MySpace lietotāju bāze sākusi stagnēt, un recesijas dēļ sarukuši arī reklāmas apjomi.
2005.gadā, kad R.Mērdoks par 580 miljoniem nopirka MySpace, viņš tika slavēts par tālredzību. Taču šodien analītiķi apšauba to, ka no tradicionālo mediju vides nākušajam magnātam ir pareizā vīzija portāla attīstībai. R. Mērdoka biogrāfijas autors Maikls Volfs ir īpaši skeptisks. «MySpace savulaik bija labs pirkums, bet skarbā patiesība ir tāda, ka viņi nespēja izturēt konkurencē ar citiem, īpaši Facebook. [R.Mērdoka] News Corporation pilnīgi neko nezina par tehnoloģijām,» intervijā Beet.tv saka M.Volfs. Viņš prognozē, ka portāla izaugsme palēnināsies, līdz beidzot sāksies pretējs process un tas vienkārši sabruks. Papildu bažas par iespējamo lejupslīdi rada tas, ka lielākā daļa MySpace ienākumu nāk no 900 miljonu dolāru vērtā reklāmas apmaiņas līguma ar Google. Taču līguma termiņš beidzas 2010.gada augustā.
Šaubas par ilgtspēju
Daži nozares pārzinātāji domā - ja tīkli nereformēsies, to noriets ir neizbēgams. Pēdējos piecos gados tie bija auguši milzu ātrumā, palielinot unikālo lietotāju skaitu par vairākiem simtiem procentu gadā un absolūtais vairākums piedāvāja dažādus pakalpojumus par brīvu. Lielajai auditorijai teorētiski vajadzēja vēlāk piesaistīt lielus ieņēmumus no reklāmām. «Tās bija kā brīvpusdienas,» konstatē The Economist.
Taču to kompāniju skaits, kuras spēj funkcionēt un pelnīt tikai ar interneta reklāmu, izrādījās daudz mazāks, nekā cerēts. «Internets ļauj uzņēmumiem piesaistīt un noturēt lietotājus relatīvi ātri un lēti. Tādēļ nav jābrīnās, ka portāli piedāvāja pakalpojumus, lai piesaistītu lietotājus, atliekot domas par pelnīšanu uz vēlāku laiku,» raksta The Economist. Taču kaut kādā brīdī ir jānonāk pie atziņas, ka ar reklāmu vien nepietiek. «Kādam par tām pusdienām būs jāmaksā.»
Trumpis - radošums
Latvijas sociālā tīkla draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns gan nedomā, ka pastāv liels sociālo tīklu norieta risks - «tādā vai citādā formā» tie pastāvēs vienmēr. «Tas, ka nav atrasts [alternatīvs] biznesa modelis, nenozīmē, ka tāds netiks atrasts,» Dienai teica G.Meluškāns. Piemēram, draugiem.lv izdodas gan segt izdevumus, gan pelnīt. «Mūsu peļņu veido trīs pamata ienākumu avoti - mikromaksājumi [par pakalpojumiem], reklāma un reklāmas pašapkalpošanās sistēma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.» Arī citi lielie sociālie portāli lūkojas līdzīgā virzienā.
Reklāmas kritumu recesijas laikā izjūt arī draugiem.lv, taču «tas nav kritiski», jo portāls ir tirgus līderis (turklāt tam nav «neadekvāti milzīgs štats», tāpēc darbinieki nav jāatlaiž). G.Meluškāns ir novērojis, ka klientu vidū recesijas laikā parādījušies tādi, kas agrāk vispār neizmantoja internetu kā reklāmas platformu, bet šodien meklē maksimāli efektīvus un radošus risinājumus. Recesija padarījusi klientus «prasīgākus un radošākus». Un radošie risinājumi ir viens no sociālo tīklu trumpjiem.