Lai pieteiktos kādam no jaunajiem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem, izvēle mājsaimniecībām jāizdara līdz 15. decembrim. Tiem iedzīvotājiem, kuri to nebūs izdarījuši, elektrību tirgos līdzšinējais piegādātājs.
Galvenās izvēles
A/s Sadales tīkls klientu līguma direktors Vents Kleikalīdis uzsver, ka visu tirgotāju piedāvājumi ir līdzīgi. «Tā kā 60% elektrības cenas veido fiksētās komponentes - sadales pakalpojumi un obligātā iepirkuma komponente (OIK), tikai 40% cenas ir mainīgā daļa, kas atšķiras katram tirgotājam. Līdz ar to nav iespējams, ka tirgotāju cenas atšķirtos, piemēram, divas reizes. Ja klients tērē līdz 100 kilovatstundām (kw) stundām, atšķirības dažādos piedāvājumos būs daži centi, lai starpība sasniegtu vismaz piecus eiro, ir jāpatērē vairāk par 500 kw stundām.»
V. Kleikalīdis stāsta, ka galvenā izvēle, kas klientam jāizdara, ir starp fiksētu vai mainīgu mēneša cenu. Proti, ir piedāvājumi, kur klientam, balstoties uz vidējo patēriņu, tiek piedāvāta viena fiksēta cena katram mēnesim gada vai divu griezumā. Līdztekus regulāri ir jāiesniedz skaitītāja rādījumi, un gada beigās var būt korekcijas. Ja reālais patēriņš bijis lielāks, ir jāpiemaksā, ja mazāks - pārmaksa tiek atmaksāta. Šādi jau šobrīd par gāzi norēķinās Latvijas gāzes klienti.
Mainīgās cenas gadījumā tā būs atšķirīga katru mēnesi atkarībā no reālā patēriņa. Tā ka fiksētais maksājums būs izdevīgāks tiem patērētājiem, kuriem ir svarīgi, ka katru mēnesi jāmaksā viena konkrēta nemainīga summa.
«Izvēloties biržas cenu, jārēķinās, ka tā svārstīsies katru mēnesi. Vasarā biržas cena būs augstāka par fiksēto, bet ziemā, kad ir liels patēriņš, tā būs zemāka. Tā ka klientiem, kuri elektrību iegādājas par biržas cenām, kādu mēnesi var gadīties zaudēt, kādu - ietaupīt,» norāda V. Kleikalīdis. Turklāt jāatceras, ka arī biržas cenai vēl nāk klāt minētie 60% cenas par sadales pakalpojumiem un OIK.
V. Kleikalīdis arīdzan bilst, ka biržas elektrības cenas varētu pazemināties, kad tiks izbūvēti starpsavienojumi starp Lietuvu un Poliju, kā arī Poliju un Zviedriju, jo Zviedrijā elektrības cena ir ievērojami zemāka nekā Latvijā, un minētie starpsavienojumi ļaus iegādāties elektrību no Zviedrijas.
Vēl viena liela izvēle līdztekus mainīgajai vai fiksētajai cenai ir par to, vai iegādāties tikai elektrību vai piedāvājumu paketi, kur vēl ietilpst, piemēram, maksa par televizoru, internetu un telefonu.
Līdztekus elektrības cenai jāpievērš uzmanība, kā notiek norēķini, piemēram, vai par rēķinu papīra formā ir papildu maksa, vai par līguma laušanu paredzēta soda maksa, vai norēķini notiek savas bankas ietvaros vai ar citu banku, kur tiek ņemta komisijas maksa.
Katram savi knifi
Viszemākā cena par vienu kilovatstundu ir SIA 220 enerģija piedāvājumā garantēto cenu maksāt ar priekšapmaksu viena rēķina summas apmērā - 16,334 eiro. Jāpiebilst, ka SIA 220 enerģija ir vienīgais tirgotājs, kuram priekšapmaksas gadījumā cena par kilovatstundu ir zemāka. Šajā piedāvājumā maksa par kilovatstundu ir konstanta neatkarīgi no patēriņa. Norēķini tiek veikti, pamatojoties uz priekšapmaksu, kas tiek aprēķināta, ņemot vērā vēsturiskos vidējā mēneša patēriņa datus, un tiek precizēta attiecībā pret faktiski patērēto elektroenerģiju nākamā mēneša rēķinā. Jāņem vērā, ka par ikmēneša rēķinu, ja klients līdztekus e-pastam vēlas to saņemt arī papīrā, ir jāmaksā 0,99 centi. Uzņēmuma pārstāve Madara Jurgelāne stāsta, ka zemāku cenu var nodrošināt, pateicoties tam, ka uzņēmuma pakalpojumi tiek sniegti tikai elektroniskā vidē (par papīra rēķiniem jāpiemaksā). «Mums ir 80 000 klientu Zviedrijā, Somijā un Igaunijā un tikai 20 darbinieku. Tas ļauj mums ietaupīt uz administratīvām izmaksām,» teic M. Jurgelāne un atzīst, ka pagaidām prognozēt klientu atsaucību ir grūti un vērojumi liecina, ka klienti mainīt līdzšinējos tirgotājus nemaz tik gatavi nav.
Tirgus daļas lielumu neprognozē arī Win Baltic, lai gan norāda, ka potenciālo klientu interese ir samērā liela, īpaši par biržas cenas piedāvājumu, par kuru jau ir noslēgti vairāki līgumi.
Baltcom mārketinga vadītāja Elizabete Podinska stāsta, ka arī pēc 1. janvāra piedāvās ne tikai elektrību vien, bet pilnu pakalpojumu paketi - elektrību kopā ar internetu, televīziju un telefonu. «Mums ir viens tarifu plāns, kurš automātiski pielāgojas faktiskajam patēriņam. Mēs ceram noturēt visus līdzšinējos klientus,» uzsver E. Podinska. Jāpiebilst, ka Baltcom ir vienīgais tirgotājs, kurš nepiedāvā biržas cenu, jo uzskata, ka klientiem tas ir par sarežģītu.
Igauņi tirgū nenāks
Lielākā elektroenerģijas tirgotāja Latvenergo pārstāve Sandra Vējiņa teic, ka uzņēmums cer - tas būs mājsaimniecību primārā izvēle. «Esam izstrādājuši individuālu piedāvājumu katram klientam, ņemot vērā viņa vidējo patēriņu. Mēs piedāvājam gan fiksētu, gan mainīgu - biržas - cenu. Katrs var izvēlēties sev atbilstošāko. Tāpat mūsu klienti var saņemt bezmaksas konsultācijas Latvenergo energoefektivitātes centrā,» norāda S. Vējiņa. Jāpiebilst, ka Latvenergo pagaidām ir vienīgais tirgotājs, kurš skaidri apliecinājis gatavību piedalīties Ekonomikas ministrijas nākamā gada konkursā par iespēju piegādāt subsidēto enerģiju mazturīgajiem un daudzbērnu ģimenēm 2016. gadā.
Visi enerģijas tirgotāji uzsver, ka maksa par elektroenerģiju gada laikā var mainīties vien tad, ja mainās regulētie tarifi - maksa par sadales pārvada pakalpojumiem vai obligātā iepirkuma komponente. Te gan jānorāda, ka parasti gada vidū Sabiedrisko pakalpojumu regulators tarifus mainīt nemēdz.
Teorētiski tirgū gatavi ienākt vēl divi tirgotāji - SIA BCG Riga un Starfit Energy, kas gan vēl nav publiskojuši savus piedāvājumus. SIA BCG Riga to darīs, tiklīdz būs pabeigta jaunā klientu portāla izveide, savukārt, atverot Starfit Energy mājaslapu, rakstīts, ka domēns ir reģistrēts, taču nav aktīvā lietošanā.
Pagaidām Latvijas tirgū negatavojas ienākt igauņu kompānija Enefit, to pamatojot ar tirgus nesakārtotību. Galvenā problēma - nekontrolējamas starpvalstu pārvades izmaksas, kas var pat pārsniegt elektrības cenu. «Pie tik milzīgiem pārrobežu pārvades cenu riskiem ir zaudēta stabila pieeja Igaunijas un Skandināvijas energoresursiem. Tādējādi tiek uzturētas paaugstinātas elektroenerģijas cenas un kropļota konkurence tirgū,» norāda Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Ekonomikas ministrija gan sola strādāt pie tā, lai novērstu šķēršļus Enefit ienākšanai Latvijas tirgū.