Skatoties tieši no kvalitātes viedokļa un reālā ieguvuma uzņēmumiem, tikko noslēgtais Latvijas elektroenerģijas tirgus aktivizēšanas posms, kura laikā no šī gada 1. septembra līdz 10. oktobrim 18 500 patērētājiem bija jāizvēlas elektroenerģijas tirgotājs, var tikt vērtēts kā skumjš.
Salīdzinot elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus Latvijā un Igaunijā identiskai patērētāju grupai, jāsecina, ka Latvijā neviens elektroenerģijas tirgotājs tik straujai elektroenerģijas tirgus aktivizēšanai nebija gatavs. Tirgotājiem no situācijas nācās iziet ar stipri vienkāršotiem risinājumiem, kas patērētājiem nesniedza gaidītās izvēles iespējas.
Situāciju varam kvalitatīvi izvērtēt pēc produktu dažādības, līgumu periodu izvēles, apkalpošanas kanāliem un tirgotāju skaita. Ar nelielu ironiju varu secināt, ka ar fiksētas cenas piedāvājumu un četriem dažādiem līguma termiņiem Enefit bija plašākais standarta piedāvājums tirgū. Objektīvi skatoties, tirgū bija pieejams faktiski viens produkts - elektroenerģijas iegāde par fiksētu cenu. Turklāt daži tirgotāji pat nepiedāvāja vairāk kā vienu līguma termiņa izvēli, tādā veidā ieliekot patērētāja izvēli stingri noteiktā rāmī. Šādas niecīgas izvēles iespējas ir pretējas atvērtā tirgus būtībai - dažādot elektroenerģijas iegādes piedāvājumus un sniegt patērētājiem izvēles brīvību.
Arī komunikācija ar klientiem un dokumentu apmaiņa joprojām ir ļoti vecmodīga, jo ierobežotais laika termiņš un neprognozējamā elektrības tirgus attīstība nav iedvesmojusi tirgotājus investēt sistēmās, kas nodrošinātu mūsdienās par pašsaprotamu kļuvušo līgumu slēgšanu interneta vidē.
Līdzīgai patērētāju grupai Igaunijā energokompānija Eesti Energia piedāvā trīs standarta produktus un līgumus klienti var noslēgt sev ērtākajā veidā - internetā, klientu apkalpošanas centrā, sazinoties ar zvanu centru vai ar pasta starpniecību.
Arī apskatot tirgotāju aktivitāti, redzams, ka Igaunijā, tuvojoties pilnīgai tirgus atvēršanai no 1. janvāra, parādās arvien jauni tirgotāji, kas vēlas iesaistīties konkurences cīņā. Savukārt Latvijā drīzāk var runāt par to, ka ne visi no pieciem aktīvajiem elektroenerģijas tirgotājiem bija gatavi slēgt pāris simtu līgumu, nemaz nerunājot par jaunu konkurentu parādīšanos.
Tas bija prognozējams jau brīdī, kad Ekonomikas ministrija prezentēja ieceri par sasteigto tirgus aktivizēšanu, un iepriekš izteiktās bažas tagad ir vienīgi materializējušās. Pašlaik tirgū novērojamo samērā simbolisko konkurenci var skaidrot tikai ar paša tirgus procesu sakārtotības līmeni un prognozējamību.
Tirgotāji, kas darbojas Latvijā, jau ir parādījuši, ka kaimiņu tirgos labprāt patērētājiem piedāvā plašas izvēles iespējas un alternatīvus apkalpošanas kanālus, efektīvi izmantojot valstu likumdošanā vairākus gadus iepriekš definētos tirgus attīstības plānus. Latvija un tās patērētāji tikmēr paliek iedzinēja lomā, kā sprinteris, kurš cer iedzīt maratonistus distances pēdējos kilometros.
*SIA Enefit valdes priekšsēdētājs